ĪSUMĀ:
- Latgales kongresa simtgades piemineklis izmaksāja 670 000 eiro.
- Piemineklis izveidots pirms 4 gadiem, tagad tas sācis plaisāt.
- Arhitekts: Ir pieļauta kļūda – bruģis uzlikts nepareizi, tas lauž apdares plāksnes.
- Arhitekts: Ja kļūdu nenovērsīs, sāks nopietnāk plaisāt arī pats piemineklis.
- Pašvaldība sola bojātās plāksnes salabot.
- Par ilgtermiņa risinājumu kļūdu novēršanai skaidrības nav.
Nokritušas dekoratīvās plāksnes, iebrucis bruģis un plaisas starp akmeņiem – šādi defekti piemineklī vērojami ne pirmo gadu. Latgales kongresa simtgades pieminekļa būvniecība 2017. gadā izmaksāja 670 000 eiro, turklāt to vēl ilgi nespēja pieņemt ekspluatācijā.
“Sākumā tika uzlikts bruģis ap pieminekli. Un pēc tam tika uzliktas dekoratīvās apdares plāksnes. Kā rezultātā
bruģis palika zem apdares plāksnēm, un pie normālas ziemas bruģis “cilājas” un lauž apdares elementus nost. Tā ir tā lielākā kļūda,” skaidroja arhitekts Ainārs Mangulsons.
Pieredzējušais arhitekts savu kolēģu darbu vērtē kritiski. Turklāt, ja kļūda netiks novērsta, nākotnē pēc saltākām ziemām ne tikai kritīs dekoratīvās plāksnes un grims bruģis, bet pats piemineklis sāks aizvien izteiktāk plaisāt.
“Redziet, tur parādījušās jau plaisas pieminekļa virspusē. Te apakšā tiek cilāts bloks ziemā, un tas nedaudz padodas, un pilnīgi pietiek, lai sabruktu šuvju aizpildījums,” stāstīja arhitekts.
Ar pieminekļa stāvokli neapmierinātas ir Latgales sabiedriskās organizācijas un kongresa atceres svētku rīkotāji.
“Šobrīd diemžēl piemineklim nav pievērsta pienācīga uzmanība. Ir bijušas pat domas rīkot talkas, lai sakārtotu pieminekļa apkārtni. Būtu ļoti jauki, ja Rēzeknes pašvaldība pievērstu atbilstošu uzmanību šim piemineklim,” sacīja kongresa atceres pasākumu organizatoru pārstāvis Agris Bitāns.
Rēzeknes domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs atzina, ka pašvaldība par to ir informēta, “esam objektu apsekojuši un šīs nedēļas laikā tas tiks novērsts. Būvnieki tur strādās, viņi salabos šīs plāksnes.”
Taču tas ir tikai īstermiņa risinājums. Lai nākamajā pavasarī defekti nerastos no jauna, jāmeklē ilgtermiņa risinājums.
Kad to darīt un cik tas izmaksās, pašvaldībā to vēl tikai plāno. Tikmēr arhitekts Ainārs Mangulsons iesaka vienkāršu risinājumu – starp pieminekli un bruģi izveidot granīta šķembu drenējošo slāni. Kāpēc to neizdarīja jau būvniecības laikā, nav skaidrs.
“Tehniskais projekts tika izstrādāts un būvdarbi tika veikti pēc tehniskā projekta. Attiecīgi saukts pie atbildības neviens nav,” informēja pašvaldības pārstāvis Pozņakovs.
Pašvaldībā uzsver, ka defekti rodas ne tikai būvnieku pieļauto kļūdu dēļ. Tās ir arī jauniešu rīcības sekas. Nereti vērojams, ka jaunieši pieminekli izmanto kā tramplīnu, skrituļojot vai skeitojot.
