Ieguvēji pēc jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanas būs mazo skolu skolotāji, kuri par vienu slodzi šobrīd saņem 420 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šādas algas skolotāji saņem Stelpes pamatskolā, kurā šogad mācās 64 pamatskolēni. Stelpes pamatskolas mūzikas skolotāja Inese Freiberga ir priecīga par algu izlīdzināšanu:
„Paldies ministrei, ka viņa saprot, ka nav tikai pilsētu skolu skolotāji, ka ir skolotāji arī laukos, kur ir nelielas klases, bet skolai laukos vienmēr būtu jābūt, lai lauki mums dzīvotu; un paldies par šo ideju, ideja ir laba. Galvenais, kā šo ideju realizēt arī dzīvē skaidri, saprotami, lai visi beigās būtu apmierināti.”
Pēc jaunā algu modeļa ieviešanas Stelpes pamatskolā skolotājs par vienu slodzi varētu saņemt 870 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr tas nenozīmē, ka algas uzreiz dubultosies, jo jaunajai amata vienībai visbiežāk nepietiks ar līdzšinējo 21 kontaktstundu par slodzi. Pilnai slodzei vajadzīgo kontaktstundu skaitu noteiks arī pasniedzamais priekšmets. Matemātikas un valodu skolotājiem pietiks ar mazāku kontaktstundu skaitu, jo lielāks laiks ir atvēlēts darbu labošanai un nodarbību sagatavošanai. Ja matemātikas vai valodu skolotājs ir arī klases audzinātājs, kā arī veic metodisko darbu, tad pilnai slodzei pietiktu ar 20 kontaktstundām. Tikmēr sporta, mūzikas, mājturības vai mākslas skolotājam pie tiem pašiem nosacījumiem būtu vajadzīgs par trim kontaktstundām vairāk.
Tomēr daudzi skolotāji neveic metodisko darbu, kā arī neaudzina klasi, un šādā gadījumā kontaktstundu skaits ievērojami palielinās. Piemēram, matemātikas un valodu skolotājam tad būtu jānovada vismaz 28 kontaktstundas, taču citos priekšmetos – pat 30 un vairāk. Tas nozīmē, ka skolotājam vienai slodzei var būt jānovada pat par trešdaļu vairāk stundu nekā līdz šim. Stelpes pamatskolas mūzikas skolotāja Inese Freiberga šobrīd pasniedz 19 kontaktstundas nedēļā. Viņu gan neuztrauc, ka ar tām nepietiks vienai pilnai slodzei:
„Es esmu nostrādājusi skolā jau 33 gadus, un cik nu vēl man būs lemts strādāt šajā skolā, es šeit strādāšu ar tādu slodzi, kādu nu man te pēc visiem jaunajiem modeļiem pienāksies.”
Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova tikmēr atzīst ka jaunais modelis kopumā esot labs, tomēr ir arī neskaidrības.
„Jā, man patīk šis te modelis tādā ziņā, ka tas mazinās pārslodzi, būs pienācīgs atalgojums par paveikto darbu, bet man ir vesela virkne jautājumu, kaut vai par šiem pienākumiem. Vai visi pienākumi tiks iekļauti, kas ir gan skolotājam, gan klases audzinātājam?” jautā Venclova.
Jaunais algu modelis paredz noteikt skolotājiem 36 stundu darba nedēļu. Mācību sadaļai, kas sevī ietver stundu vadīšanu, gatavošanos nodarbībām un darbu labošanu, paredzēts atvēlēt 24 astronomiskās stundas. Atbalsta pasākumiem, tajā skaitā klases audzināšanai un individuālajam darbam ar skolēniem paredzēts līdz astoņām stundām, savukārt skolas attīstībai, pedagoģiskās padomes sēdēm un metodiskajam darbam iedalītas četras stundas. Stelpes pamatskolas angļu valodas skolotāju Ritu Urtāni uztrauc, vai stundu gatavošanai nav atstāts pārāk maz laika:
„Visa gatavošanās, darbu labošana, burtnīcu labošana, kur šobrīd nav tā kā senāk, iedod vienu darbiņu, izlabo, bet tagad ir pieci seši uzdevumi katram, un klasē ir 11 bērni. Nu, man liekas, ka krietni vairāk sanāk ar visu gatavošanos, ar 36 stundām diezvai… - [Direktore: Vienkārši tev ir ātrāk jāgatavojas!] - Jā, bet tas ir jautājums, vai tā var sagatavoties. Ātrāk tu vari nekvalitatīvi, kaut ko nebūt pa virsu. Bet tomēr ir katra stunda jāapsver.”
Pēc jaunā algu modeļa ieviešanas mazajās skolās varētu samazināties amata vienību skaits, taču lielajās skolās skolotāju varētu pietrūkt. Ministrija gan noliedz, ka modelī plānots lauku skolotājus pārcelt uz pilsētām, tomēr Izglītības ministrijas izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone atzīst, skolotāju pārgrupēšanās pēc 1. septembra varētu notikt:
„Šī skolotāju pārgrupēšanās jeb skolotāju, es gribētu teikt, atjaunināšanās, varētu notikt. Es ceru, ka šis atalgojums piesaistītu lielajās skolās jaunos pedagogus, bet droši vien savukārt būs skolu grupa, kurās skolotāju skaits samazināsies. Par to, kā tas būs kopā, droši vien varēsim spriest pēc gada vai diviem.”
Ar jauno modeli ministrija vēlas samazināt pedagogu pārslodzi, kas rodas strādājot uz izpeļņu – ņemot pēc iespējas vairāk kontaktstundu. Ministrija cer, ka tas palīdzēs skolotājiem uzlabot mācību kvalitāti, tomēr tas arī nozīmē, ka daļai skolotāju, it īpaši lielajās skolās, alga samazināsies.
