No kopējās summas 19 tūkstoši eiro atvēlēti, lai bērniem nodrošinātu autiskā spektra traucējumu diagnostiku un visā valstī ieviestu vienotu diagnostikas metodiku.
"Ar šo te papildu finansējumu mēs atbalstīsim jaunos speciālistus, lai viņi mācītos veikt šo diagnostiku, kā arī nodrošināsim šo materiāltehnisko nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka tur ir nepieciešama šī testa veikšanai īpaša telpa, rotaļlietas, lai speciālists ar bērniņu strādātu," stāstīja Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Anete Baškevica.
Biedrības "Latvija Autisma apvienība" vadītāja un bērna ar autiskā spektra traucējumiem mamma Līga Bērziņa atbalstu vērtē visnotaļ piesardzīgi. Viņa cer, ka nauda patiesi tiks ieguldīta diagnostikas pieejamībā, nevis kādās informatīvajās kampaņās. Bērziņa uzskata – pats galvenais ir veicināt diagnostiku un darīt visu, lai to varētu veikt pēc iespējas jaunākiem bērniem.
"Tas, uz ko mēs ceram kā autisma apvienība, ka šī nauda aizies tiešām speciālistu apmācībām.
Un arī, lai vairotu to speciālistu skaitu Latvijā, kuri saprot, kas ir autisms, kuri spēj agrīni diagnosticēt autiskā spektra traucējumus un kuri spēj gan izstrādāt rehabilitācijas plānus bērniem, gan tos īstenot arī dzīvē," sacīja Bērziņa.
Savukārt 402 tūkstoši eiro novirzīti tam, lai sāktu valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pakalpojuma pieejamības uzlabošanu. Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Baškevica stāstīja –
lai arī mērķis nākotnē ir apmaksāt epidurālo anestēziju visām grūtniecēm, kuras to vēlas, šobrīd ar pieejamo atbalstu vien sanāk paplašināt grupu, kurai to nodrošina bez maksas.
"Šobrīd tās indikācijas ir paplašinātas. Un dažādas sistēmiskas saslimšanas, cukura vielmaiņas traucējumi, daudzaugļu grūtniecība, māmiņas, kuras dzemdē jaunākas par 18 gadiem, auglis guļ iegurņa priekšguļā. Viņām visām šobrīd pienāksies epidurālā atsāpināšana," pastāstīja Baškevica.
Pakalpojums arī pats par sevi nav noderīgs, ja trūkst anesteziologu, kuri to var veikt. Tam, ka pašlaik trūkst anesteziologu, piekrīt arī Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga. Par pašu procedūru viņa skaidroja – šobrīd šis pakalpojums jaunajām māmiņām, kurām tas līdz šim nepienācās bez maksas, Rīgas Dzemdību namā izmaksāja vairāk nekā 200 eiro. Bez tam – šī anestēzija nav tikai sāpju mazināšanai. Tā mēdz būt arī medicīniski ļoti nozīmīga.
"Tam ir arī medicīniski ieguvumi. Tādās augsta riska situācijās, kad pastāv augsts ķeizargrieziena risks vai sarežģījumu risks, tad šī epidurālā analgēzija dod iespēju ļoti ātri pāriet uz dziļāku analgēziju, kas nodrošina arī operāciju veikšanu," norādīja Rezeberga.
Abus minētos pakalpojumus paredzēts attīstīt arī turpmāk, nākotnē tiek ik gadu atvēlot 2,2 miljonus eiro.
