Pabriks Latvijas Radio atzina, ka viņa atkārtotā izvirzīšana premjera amatam ir normāla prakse – notiek vairākkārtējas konsultācijas ar varas centriem, „mēs esam aizgājuši otrajā aplī". Viņš arī pateicās „Vienotībai" un citiem koalīcijas partneriem par to, ka viņam „tiek šis atbildīgais uzdevums – kandidēt uz premjera amatu šajos ne visai vieglajos apstākļos".
Pabriks pauda gatavību dzirdēt argumentus gan par, gan pret viņa kandidatūru, un sagaida saprātīgu argumentāciju katram viedoklim. Pagaidām viņš nav uzsācis konsultācijas ar iespējamiem koalīcijas partneriem, taču apliecināja, ka neformāli runājis ar daudziem politiķiem – gan ar NA, gan ZZS pārstāvjiem. Viņš gan aicināja sagaidīt „Vienotības" un prezidenta sarunu rezultātus, lai turpinātu valdības veidošanas sarunas. „Ja varēsim vienoties otrajā kārtā, tad arī parlamentā atradīsim kopsaucēju, lai valdība ar saviem uzdevumiem varētu virzīties tālāk," pauda Pariks.
Atbalstu „Vienotības" izvēlētajam kandidātam pauduši arī Reformu partijas un Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvji – tātad vismaz 39 deputāti, atklāja "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.
Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis Latvijas Radio uzsvēra, ka NA oficiāla lēmuma par iespējamo atbalstu Pabrika kandidatūrai vēl nav, taču pašlaik NA nav arī principālu iebildumu pret viņu. „Mēs varam skatīties, būtu svarīgi izveidot šo koalīciju iespējami plašāku, svarīgi, lai neizveidojas konflikts ar Valsts prezidentu," sacīja Cilinskis.
„Ja mēs salīdzinām iespējamos kandidātus, kas ir un figurē kuluāros, tad Pabrika nostāja ir gana nacionāla, un viņš ne tuvu nav tas sliktākais premjera amata kandidāts, kas šobrīd iespējams . [..] Mēs labprāt uzklausītu „Vienotības" viedokli, un svarīgs ir ne tikai kandidāts, bet arī pamatuzstādījumi," norādīja NA pārstāvis.
Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis Latvijas Radio uzsvēra, ka šobrīd ir būtiski ieturēt pauzi.
„Nesteigsimies notikumiem pa priekšu, nu viņi izvirzīja Pabriku, nu dosies pie prezidenta, nu tad sagaidīsim, ko prezidents teiks. [..] Absolūti nav vajadzīgi kaut kādi konflikti mūsu sarežģītā situācijā starp parlamentu un prezidentu, ne iekšēji, ne ārēji tas neizskatīsies labi," klāstīja Brigmanis.
Viņš arī pieļāva, ka prezidents, visticamāk, Pabrika kandidatūru atkārtoti noraidīs, taču tad, pēc ZZS līdera domām, prezidentam arī būs jāargumentē, kāpēc Pabriks nav piemērots valdības vadītāja amatam. „Kamēr situācija nav atrisinājusies, mēs ieturēsim pauzi," sacīja Brigmanis.
Jau ziņots, ka „Vienotība" nolēma Ministru prezidenta amatam virzīt pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Dombrovskis („Vienotība") no amata atkāpās pagājušajā trešdienā. Šo soli viņš pamatoja ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, kurā, iebrūkot veikala „Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
"Vienotība" pauda gatavību uzņemties arī nākamās valdības vadību un izvirzīja trīs iespējamos kandidātus – aizsardzības ministru Arti Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc otrdien un trešdien notikušajām sarunām ar politiskajām partijām nolēmis uz valdības vadītāja amatu nenosaukt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem un turpināt politiskās konsultācijas jaunnedēļ.
Prezidents arī neoficiāli piedāvāja premjera amatu Āboltiņai, taču viņa no tā atteikusies.