Savas uzrunas laikā Pabriks pievērsās atsevišķu deputātu paustajai kritikai par Latvijas sliktajām attiecībām ar Krieviju. Ministrs norādīja, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurai rūp labas attiecības ar visiem, tostarp ar Krieviju. "Mēs daudz ko varam iegūt - tirdzniecībā, kultūrā. Tomēr, pasakot šo, es gribētu uzsvērt, ka ne jau [ārlietu ministrs] ir pret labām attiecībām ar Krieviju. Kurš organizēja kiberuzbrukumus Igaunijai? Kurš centās 2016. gadā organizēt valsts apvērsumu Melnkalnē? Kurš stāv aiz iesaldētajiem konfliktiem Gruzijā? Kurš apbruņo Donbasa marionetes? Kurš militarizē sociālos tīklus? Nevaram atļauties dzīvot ilūzijās par mūsu reģiona drošības situāciju," teica Pabriks.
Latvijai jāievēro tāda pozīcija, kurā vienmēr iespējams pasniegt roku, taču, kamēr Krievijai ir neapturamas ģeopolitiskas ambīcijas, jābūt gataviem, ka neļausim ar savu valsti izrīkoties kā 1940. gadā. "Mēs būsim gatavi šaut pa jebkuru, kurš pārkāps nacionālās robežas. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tam ir gatavi. Strādāsim pie tā, lai Latvijā būtu NATO pastāvīgā klātbūtne. Mēs esam tik lieli, cik ir mūs griba," teica Pabriks.
KONTEKSTS:
Ceturtdien Saeimā notiek tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputāti uzklausa ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ziņojumu par paveikto ārpolitikā. Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijas ārpolitikas uzdevums ir palicis nemainīgs – rūpēties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Tā ir galvenā Latvijas ārpolitikas prioritāte.
"Tādējādi Latvija turpinās stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību, iestājoties par pašreizējo starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību. Latvija aktīvi iestājas par vienotu un drošu ES arī pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas. Tas tiks darīts, balstoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas ekonomiskās labklājības un drošības avots. Mūsu valsts turpinās stiprināt transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir attiecības starp Latviju un Ziemeļatlantijas aliansi un ciešas divpusējās attiecības starp Latviju un ASV, un Kanādu. Mēs atbalstīsim Latvijas uzņēmumus, lai palīdzētu jaunu eksporta iespēju un tirgu apguvē un sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti. Ar Diasporas likuma starpniecību tiks stiprināta saikne ar tautiešiem ārvalstīs, sniedzot atbalstu diasporas organizācijām," teica Rinkēvičs.
Gada sākumā Saeimā norisinās tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.
