“LVM izstrādātais meža apsaimniekošanas plāns ir tipisks zaļmaldināšanas piemērs.
Aiz frāzēm par “ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu” un “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” slēpjas nevērība pret Latvijas mežu dabas vērtībām vai pat apzināta to iznīcināšana,” paziņojumā uzsvēra LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
LOB vērtējumā plānā redzamā informācija un arī “Latvijas valsts mežu” sagatavotais Vides pārskats liecina, ka par lielāko daļu īpaši aizsargājamo putnu sugu atradņu (izņemot medni un putnus, kas apdzīvo lielās ligzdas) tiek iegūta tikai gadījuma rakstura informācija. Lai izvairītos no aizsargājamo putnu dzīvotņu izpostīšanas, esot nepieciešama sistemātiska mežizstrādei paredzēto nogabalu pārbaude pirms darbu veikšanas.
Tāpat plānā netiekot pilnvērtīgi ņemti vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apstiprinātie sugu aizsardzības plāni, tā vietā atlasot tikai niecīgu daļu no plānos paredzētajiem pasākumiem. Kā piemēru LOB minēja to, ka pūču sugu aizsardzības plāns paredz neveikt mežizstrādi pūču aizsardzībai prioritārajās teritorijās, taču LVM plāno informāciju par šīm teritorijām ņemt vērā tikai “nosakot papildus terminētos aprobežojumus meža infrastruktūras būvniecības procesa ietvaros”.
Ornitoloģijas biedrība arī brīdināja, ka
“Latvijas valsts meži” joprojām plāno veikt mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā,
lai gan putnu ligzdu postīšanu aizliedz likums un nepieciešamība noteikt mežizstrādes pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam paredzēta vairākos sugu aizsardzības plānos. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos tiek izpostīts vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu, norādīja LOB.
LVM meža apsaimniekošanas plāns pieļauj ne tikai putnu dzīvotņu un ligzdu izpostīšanu, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu meža biotopu iznīcināšanu, daļu no tiem pieskaitot mežizstrādei paredzētajām audzēm. Pat dabas vērtību koncentrācijas teritorijās paredzētas kailcirtes un intensīva mežizstrāde, lai gan tiek apgalvots, ka LVM šīs teritorijas “apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību”, norādīja Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
“Lai LVM pārziņā esošie valsts meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi, tostarp saglabājot tajos dabas daudzveidību, LVM būtu savos plānos jāiekļauj gan sistemātisku aizsargājamo sugu atradņu apzināšanu un atbilstošu apsaimniekošanu (ievērojot sugu aizsardzības plānus), gan mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, gan arī godprātīgu un pilnvērtīgu starptautiskas nozīmes aizsargājamo meža biotopu saglabāšanu,” skaidroja Ķerus. “Pamatproblēma valsts mežu apsaimniekošanā ir tā, ka galvenā LVM snieguma mēraukla ir uzņēmuma peļņa, nevis atbildīga saimniekošana. Turklāt pašreizējie mežizstrādes apjomi ir pārāk lieli un nav savienojami ar dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu mežsaimniecību kopumā.”
KONTEKSTS:
2016. gadā puse valsts mežu zaudēja prestižo, starptautisko FSC meža apsaimniekošanas sertifikātu, kas bija kā apliecinājums par videi draudzīgu saimniekošanu.