Šādu lēmumu arodorganizācija pieņēma pēc tikšanās ar ministru un NMPD priekšnieku. Kā skaidroja Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Aleksejs Baranovs, netika saņemtas atbildes uz virkni jautājumu – gan par iespējamo naudas pārtērēšanu, Rīgas reģionā pērkot ārpakalpojumā ātrās palīdzības transporta pakalpojumus, gan ar darbinieku noturēšanu saistītus jautājumus.
Lai runātu par sasāpējušajām problēmām, uz tikšanos ar dienesta vadītāju Armandu Ploriņu un veselības ministru Gunti Belēviču ieradās apmēram 150 dienesta darbinieki.
Jautājumu bija ļoti daudz. Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Aleksejs Baranovs vispirms atgādināja Valsts kontroles kritiku par gadiem piekopto praksi Rīgas reģionā ārpakalpojumā nomāt ātrās palīdzības transporta pakalpojumu, un tādējādi, iespējams, pārmaksātajiem vairāk nekā 11 miljoniem eiro.
„Nākamā lieta, ko jautāt Belēviča kungam, - ne tikai šeit, bet arī citās medicīnas iestādēs ir nepietiekamais atalgojums. Jauns speciālists, kas šeit atnāk strādāt pēc koledžas beigšanas, saņem 385 eiro darba algu. (..) Lai saņemtu kaut cik cienīgu algu, viņi strādā līdz pat 240 stundas mēnesī. Turklāt viņi strādā divos un pat trijos darbos,” saka Baranovs.
Turklāt, lai pērn arī trūka nauda atalgojuma fondā, dienests veicis apbalvojumu un jubilejas krūšu nozīmju iepirkumu un iegādājies jaunas medicīniskās somas. Tā kā somas esot pārāk smagas un neērtas, tās izpelnījušās daudzu darbinieku kritiku. Baranovs uzsvēra, ka naudas tērēšanai jāseko rūpīgāk. Tāpat arī darbinieki jautāja, kā novērst mediķu aizplūšanu no dienesta, sūdzējās, ka nav veselības apdrošināšanas un ka brigāžu darbiniekiem pašiem jātīra mašīnu salons, lai arī par to dienests maksā "Rīgas sanitārā transporta autobāzei".
Tāpat arī darbinieki aicināja risināt problēmu, ka viņiem jāpilda ģimenes ārstu loma laikā, kad tie nav pieejami. Un arī sūdzējās par to, ka par virsstundām ātrās palīdzības darbiniekiem maksā tāpat kā par parastām darba stundām. Šāds princips tika ieviests krīzes laikā.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atzina, ka par to dzird pirmoreiz un noteikti pievērsīsies problēmas risināšanai.
Pēc šīs tikšanās arodorganizācijas nolēma, ka prasīs ministru izvērtēt Ploriņa atbilstību NMPD priekšnieka amatam. Vēl pirms šī lēmuma Latvijas Radio arī uzrunāja pašu Ploriņu.
„(..) Tās ir viņu tiesības. Man absolūti nav jābažījas, ka viņi vēršas pie Belēviča kunga. Man drīzāk ir jābažījas par to, ka mēs kaut ko nebūtu darījuši no tā, ko mēs būtu varējuši darīt,” saka Ploriņš.
Tomēr vairākas NMPD darbinieku arodorganizācijas nolēma izteikt neuzticību Ploriņam
„Diemžēl arī šodien daudzas atbildes uz jautājumiem nesadzirdējām, liela daļa atbilžu neapmierināja,” Baranovs stāsta, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts. „Galvenā problēma, ka mēs neesam dzirdējuši, kurš ir atbildīgs par 12 miljonu eiro nelietderīgu iztērēšanu, ko secinājusi Valsts kontrole. Mēs neesam dzirdējuši šo atbildi (..),” saka Baranovs.
Pēc tikšanās ar arodorganizācijām veselības ministram Belēvičam esot radušies vairāki jautājumi. „Mans nāciens uz šejieni ir tikai sākums tam, kā es iepazīstos ar Ploriņa kunga darbu. Man ir vairāki jautājumi Ploriņa kungam, kurus es uzdošu tieši, nevis publiski,” noteica Belēvičs.
Ar lūgumu izvērtēt Ploriņa atbilstību amatam veselības ministrs pagaidām vēl nav iepazinies.
