Sabiedriskajā pasūtījumā nākamo trīs gadu periodam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ieplānojusi atsevišķa interaktīva kanāla izveidi, projektā sadarbojoties Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.
Tas gan notikšot 2018. gadā ar nosacījumu, ja multimediju platformai tiks piešķirts finansējums. Padome līdz tādām iecerēm nonākusi, jo Latvijā patlaban nav atsevišķa televīzijas kanāla krievvalodīgajai auditorijai, savukārt Latvijas Radio 4 reitingi ir būtiski augstāki nekā LTV7.
Kopīgu saturu veidošot, bet abus kanālus gan nav domāts apvienot. Tā apgalvo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Dace Ķezbere, kam atšķirībā no pārējiem locekļiem nākamā gada sākumā pilnvaras vēl nebeigsies.
Ķezbere norāda, ka plāni ir iekļauti sabiedriskajā pasūtījumā, bet neviens neko netaisās mehāniski savienot, bet ir vīzija par attīstību.
“Nevajag runāt par lietām, par kurām neviens nav spriedis, neviens neko netaisās apvienot, ir runa par kopīga satura veidošanu multimediju platformā,” uzsver Ķezbere.
Tikmēr Latvijas Radio valdes locekle satura jautājumos Sigita Roķe uzsver, ka radio vadībai nav ziņu pat par elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes plāniem veidot kopīgu saturu.
“Neesmu redzējusi nevienu oficiālu koncepciju vai plānu, nezinu, vai tas ir lemts, vai tādi plāni pastāv. Multimediju platforma ir kaut kas cits, un nezinu, vai to veidos uz esošā satura, vai tā būs jauna platforma,” saka Roķe.
Ķezbere uz to norāda, ka Latvijas Radio jārunā ar saviem vadītājiem, jāprasa, kādas koncepcijas viņi uzrakstīja 2017., 2018., 2019.gada stratēģijā.
Padomes locekles Ķezberes minētajās stratēģijās gan nav nekā konkrēta par kopīgu multimediju platformu, turklāt radio izbūvētā multimediju studija ar video iespējām sākotnēji tika veidota jauniešu jeb Latvijas Radio 5. kanālam. Savukārt kopīgs radio un televīzijas saturs krievu valodā jau patlaban tiek veidots portālā rus.lsm.lv.
Mediju eksperts Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs vērtē, ka lietderīgāk būtu stiprināt jau pašreizējo mediju saturu krievu valodā, nevis mākslīgi veidot ko jaunu vai apvienot.
LTV7 kā koncepcija ir problemātiska, bet drīzāk būtu jārunā, kā šo krievvalodīgu saturu stiprināt, jo tas ir kvalitātes ziņā labs saturs, norāda eksperts.
Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes plāniem Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte nevēlas runāt, jo tam neesot īstais brīdis. Viņš telefona īsziņā norāda, ka televīzijai ir plāni nākamgad attīstīt saturu krievu valodā sadarbībā ar Baltijas un citu valstu medijiem. Savukārt par tālākām koncepcijām neesot jēgas runāt, jo drīzumā gandrīz pilnībā mainīsies plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs.