Atbilstoši veloceļu attīstības plānam un “Latvijas Valsts ceļu” izpētei maģistrālie valsts veloceļi plānoti vairākos virzienos Latvijā, piemēram, virzienā no Rīgas uz Jelgavu, Tukumu, Saulkrastiem, Valmieru, kā arī no Rēzeknes uz Ludzu un no Jēkabpils uz Līvāniem. Izpētes laikā tiek noskaidroti iespējami risinājumi veloceļa trases novietojumam.
Vienlaikus šobrīd notiek darbs arī pie izpētes un darbu pasūtīšanas, lai nodrošinātu drošas mobilitātes iespējas reģionos. Piemēram, pašreiz plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu par apvienotā gājēju un velosipēdu ceļa būvniecību Svētē pie Jelgavas, Siguldā gar valsts vietējo autoceļu V58 posmā no Ventas līdz Saltavota ielai.
Tāpat notiks iepirkums projektēšanas darbiem apvienotajam gājēju un velosipēdu ceļam no Cēsīm uz Līviem, no Jēkabpils uz Salu, no Valmieras uz Brenguļiem.
“Ikdienā velosipēdu kā transporta veidu izmanto daudzi cilvēki Latvijā nokļūšanai gan darbā, gan skolā, gan citur. Tāpēc paralēli autoceļu sakārtošanas programmai uzsākām arī veloattīstības programmu. Tajā soli pa solim virzīsimies uz aizvien plašāku veloceļu attīstību. Vienlaikus atzīstami vērtēju, ka arī Rīgas dome un citas pašvaldības šo Satiksmes ministrijas kursu ir ņēmušas vērā un savās pašvaldībās pievērš uzmanību veloceļu attīstībai, jo Satiksmes ministrija viena nespēs nodrošināt veloceļu būvniecību visiem,” norādīja SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija).
KONTEKSTS:
Autoceļu padome pagājušajā gadā atbalstīja Latvijas valsts autoceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam. Savukārt, balstoties uz 2019. gadā izstrādāto pētījumu par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, Satiksmes ministrija uzdevusi VSIA “Latvijas Valsts ceļi” uzsākt nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu sākt veloceļu būvniecību.
