Vakarā nomazgātā automašīna nākamajā rītā jau ir pārklājusies ar jaunu putekļu kārtu. Tāda ir ikdiena ne vienam vien Liepājas iedzīvotājam, it īpaši tiem, kuri dzīvo jūras un ostas vai neasfaltētu ielu tuvumā.
Par saviem novērojumiem stāsta kāds jauns vīrietis: „Putekļu kārta skrāpē stiklu un bojā logu slotiņas. Vakaros citreiz putekļi kož acīs, nav patīkami. Logi mājās ātri noput, paskatoties uz mašīnu, ja nakts laikā noput, tad tas viss ir gaisā.”
Vēl kāds kungs stāsta, ka mašīna jāmazgā katru dienu. Arī viņš ir sarūgtināts par putekļiem pilsētā: „Tie putekļi jau tā nemaz nenomazgājas, pielīp. Baidāmies. Vai kāds to vispār pārbauda? Mums pat dzīvoklī ir tie putekļi. Ja logs ir atvērts, palodze pārklājas ar putekļiem.”
Liepājā ir viena novērojumu stacija, kur tiek veikti gaisa kvalitātes mērījumi. Tieši tās apkārtnē – Oskara Kalpaka ielā – Latvijas Radio uzrunāja liepājniekus. Pagājušā gadā, izņemot decembri,
Liepājā putekļu piesārņojuma norma pārsniegta vienpadsmit reizes.
Bieži vien vējš pūtis nevis no ostas puses, bet gan no pilsētas, kas liecina par putekļu rašanos no pilsētas neasfaltētājām ielām.
„Liepājā nav īsti skaidrs, kas ir galvenie piesārņojuma avoti. Ir tikai viens nopietnāks mērījums 2017. gadā, ko veica Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Tur parādījās, ka ostas darbība ar putekļiem un gaisa piesārņojumu ir tikai viena trešdaļa, otra trešdaļa ir autotransports, un tad seko dabas piesārņojums – putekšņi, smiltis, no jūras ūdenszāļu daļiņas un tamlīdzīgas lietas,” skaidro Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktors Ruslans Pečulis.
2020. gadā tiks izstrādāta arī pilsētas attīstības stratēģija turpmākajiem gadiem, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Vides jautājumi būs ļoti aktuāli.
„Mēs gribam precīzi definēt problēmu jomas – sabiedriskais transports, apkure, kas nav pieslēgta pie kopīgās sistēmas. Ir virkne jautājumu, kas saistīti ar loģistikas un rūpniecības uzņēmumiem. Nākamais gads būs nopietns izpētes gads, un programmu plānojam apstiprināt 2021. gadā,” stāsta Ansiņš.
Uzmanības lokā būs ne tikai ostas pārkraušanas termināļi vai, piemēram, tranzīta transports. Daļu piesārņojumu cilvēki rada paši. „Arī valsts gaisa rīcības programmā liela uzmanība pievērsta privātajām apkures iekārtām. Mēs nezinām, kāds ir kurināmais, cik kvalitatīvas apkures iekārtas.
Diezgan lielu daļu radām arī paši, neapdomīgi kurinot, izmantojot ne tikai malku, bet dedzinot savās krāsnīs atkritumus.
Tas varētu būt viens no būtiskiem piesārņotājiem,” norāda Liepājas domes vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece.
Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktors tikmēr uzsver, ka regulāri uzlabojumus ievieš arī ostas uzņēmumi. „Viens no operatoriem pāriet uz slēgtas sistēmas pārkraušanu, kas strādā ar graudiem un bioloģiskas izcelsmes produktiem, lai samazinātu putēšanu. Tāpat arī Liepājas SEZ pārvalde izrādījusi iniciatīvu un uzstādīs putekļu monitoringu sistēmu starp ostu un dzīvojamo rajonu,” stāsta Pečulis.
Šādas ar vides jautājumiem saistītas programmas Eiropas pilsētās nav nekas svešs, uzsver Gunārs Ansiņš. Viens no virzieniem, kas saistīts ar transporta negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, ir velokultūras veicināšana, turklāt Liepājā tam jau ir piemērota veloceliņu infrastruktūra. Taču tas ir tikai viens no posmiem plašajā to problēmu spektrā, kas saistītas ar gaisa kvalitāti nākotnē. Nākšoties domāt, kā valstij un pašvaldībām nākotnē atbalstīt privātās apkures sistēmas uzlabošanu.
