''Latvijas Valsts meži brīdina – nemēslo mežā! Par cūku pārvērtīsies!'' -ar šādu enerģisku, sabiedrībā labi pazīstamā mēslotāju apkarotāja Cūkmena novēlējumu Lielo talku tās organizatori jau ir ieskandinājuši, un nav īpašu šaubu, ka arī šogad liela daļa Latvijas sabiedrības uzcītīgi vāks dabā izmestos sadzīves atkritumus. Tomēr sociālajos medijos daļa sabiedrības aizvien biežāk pauž bažas par to, ka par spīti vairāku gadu talkošanai talciniekiem atkal un atkal nākas atgriezties iepriekš uzkoptās vietas, jo tās ir atkārtoti piegružotas, un ka daļa talcinieku, ar gadiem situācijai neuzlabojoties, var zaudēt cīņas sparu.
Lielās talkas kustības vadītāja un aizsācēja Vita Jaunzeme tomēr pesimistiem iebilst un norāda, ka talkas dalībnieku precīzs skaits tās dalībniekiem vairs nav nozīmīgs, bet ievērojami svarīgāks ir fakts, ka talka tomēr kopumā ievērojami ir uzlabojusi dabas sakoptību mūsu valstī:
''Cipari – ja jūs jautājat par cipariem, tad man cipari neinteresē, man interesē tas rezultāts un tas, ka Latvija kļūst tīrāka, un tas ir svarīgākais. Es pati braucu pa Latviju daudz - nākas aizvest afišu vai ko, un redzu – kā 2002.gadā, kad es personīgi sāku savas talkas organizēt, un kā tas ir tagad, un salīdzinot arī ar 2008.gadu, tas nav iedomājams. Ir pilnīgi savādāks skats!''
Tam piekrīt arī nozares eksperts un viens no talkas atbalstītājiem, uzņēmuma ''Clean R'' valdes loceklis Guntars Levics.
''Visnotaļ noteikti, jo tas jautājums ir pacelts tādā kā augstākā līmenī, un ja agrāk, nu jāsaka, ka gan pasenā pagātnē, visnotaļ normāli likās savā lauku mājā vai vasarnīcā aiziet mežā un izmest atkritumus, tad tagad, es domāju, ka absolūtais vairākums cilvēku par to vairs neiedomājas. Bet nu diemžēl dažkārt tomēr paslīd roka, un tad nu mēs katru pavasari nodarbojamies ar to, ka vācam šos atkritumus,'' secina Levics.
Vita Jaunzeme arī uzsver, ka šobrīd ar Lielās talkas palīdzību tās organizētāji vairāk vēlas vērsties nevis pie tās sabiedrības daļas, kura piemēslo dabu, bet gan pie tās daļas, kuri paši nemēslo, bet nepiedalās arī atkritumus savākšanā.
''Ja mēs tā sadalām 100 procentus, tad desmit procenti ir tie, kuri ir tie aktīvie un pozitīvie, kuri iet; tad aptuveni 10 procenti ir tie, kuri mēslo, bet 80 procenti ir tie, kuri neko slikti nedara, bet arī neko labu nedara. Viņi dzīvo un vēro, vienaldzīgie vērotāji. Un es gribētu aicināt un vērsties tieši pie šiem cilvēkiem – ka tas nav arguments: „Es nemēsloju, un es tāpēc nevākšu. Es katru dienu iešu pa savu mežiņu cauri atkritumiem, bet es nevākšu, jo es nemēsloju!”. Tas nav pareizi, un tas, ko es gribētu aicināt – mīļie cilvēki, dariet to priekš sevis! Vienkārši ejiet, dariet!'' mudina Jaunzeme.
Būtiska atšķirība šogad organizētajā Lielajā talkā ir tas, ka lielu daļu no savāktajiem atkritumiem ir plānots nevis noglabāt atkritumu poligonā, bet gan pārstrādāti.
''Šis gads ir īpašs ar to, ka tieši Lielrīgas reģionā, kas ir Rīga un apkārtējās pašvaldības, atkritumi vairs netiks vienkārši noglabāti Getliņu poligonā, kalnā izgāzti, bet tiks vesti uz atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kas rudenī atvērās, un tiks pāršķiroti, iegūstot otrreiz pārstrādājumus materiālus – ne tikai no ikdienas atkritumiem, bet arī no atkritumiem, kas ir savākti mežā un citās vietās,'' stāsta Guntars Levics.
Talkas organizatori arī norāda uz to, ka kopumā šogad reģistrēto talkas vietu un paziņoto piesārņoto vietu skaits ir samazinājies, un tas liecina, ka piesārņoto vietu šogad ir mazāk, bet cilvēku vēlme labiekārtot Latviju nemainās.
