Latvijas ES prezidentūras prioritāte – 315 miljardu investīciju plāna sagatavošana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 10 mēnešiem.

Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera 300 miljardu investīciju plāna sagatavošana ieviešanai dzīvē būs svarīgākā prioritāte Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā, tā ceturtdien pēc šogad pēdējā Eiropas līderu samita Briselē sacīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). 

Dalībvalstu prezidenti un premjeri apstiprināja jauno investīciju plāna ieceri, aicinot darīt visu iespējamo, lai tas sāktu darboties nākamā gada vidū. Tomēr daudzi sarežģīti jautājumi tika atstāti turpmākajām diskusijām.  

Vēl pirms sākuma šī gada pēdējais Eiropas līderu samits Briselē bija ieguvis iesauku “Cola Light”, jo bija paredzams, ka nedz diskusijas, nedz secinājumi šoreiz nebūs gari.

Un tik tiešām, premjeru un prezidentu sarunas, kas sākās ap četriem pēcpusdienā, beidzās jau īsi pirms pusnakts nevis, kā ierasts, vēlu naktī ar turpinājumu nākamās dienas rītā. Tas bija iespējams, jo šoreiz diskusijas bija diezgan vispārīgas un daudzi sarežģīti jautājumi, kuros valstīm atšķiras viedokļi, atstāti uz vēlāku laiku.

Tā bija arī ar tā dēvēto Junkera 300 miljardu investīciju plānu. Tas tika atbalstīts pēc būtības, mudinot plānu ieviest līdz nākamā gada vidum. Tādēļ tā iedzīvināšana lielā mērā būs gaidāmās Latvijas prezidentūras rokās, uzreiz pēc sanāksmes sacīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma.

“Tas nav vienkāršs uzdevums. Tas patiešām nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk vienošanās starp 28 valstīm, bet, es domāju, ka tas, varbūt, būs galvenais uzdevums mūsu prezidentūras laikā,” sacīja Straujuma.

Ir iecerēts, ka Junkera 300 miljardu plāns dos grūdienu buksējošajai Eiropas ekonomikai un palīdzēs atsākt banku investīcijas dažādos projektos. Tam būtu jāmazina arī bezdarbs, kas daudzviet Eiropā, it sevišķi jauniešu vidū, jau vairākus gadus ir augsts. Pašreiz ir paredzēts, ka labākie projekti no visas Eiropas sacentīsies par Eiropas Investīciju bankas garantijām. Tomēr, piemēram,  Bulgārija un Čehija uzskata, ka katrai valstij ir jābūt savai kvotai, lai visi līdzekļi neaizplūstu tikai vecajās dalībvalstīs. Straujuma tam nepiekrīt.

“Ir vajadzīgs viens fonds, kur ir iespējams konkurētspējīgiem projektiem cīnīties kopā ar citiem projektiem. Un Latvijai ir jācīnās. Kāpēc gan mēs nevarētu? Mēs varam. Es nedomāju, ka mēs iegūsim visus tos miljardus, kuriem mēs tagad esam idejas iedevuši, bet noteikti starp tām ir ļoti dzīvotspējīgas idejas,” sprieda premjerministre.

Tiek arī uzsvērts, ka ar investīcijām vien reformas nevar aizstāt. Tomēr, ja valstis ieguldīs savu artavu šajā fondā, tad šie izdevumi netiks pieskaitīti pie valsts parādsaistībām. Šo normu bija svarīgi panākt Itālijai, kurai jau tāpat ir augsts ārējais parāds.

Situācija Ukrainā un Krievijā bija otrs temats, par kuru diskutēja 28 valstu politiskie līderi. Tomēr šeit nekādi jauni būtiski lēmumi netika pieņemti.

Straujuma vien norādīja, ka bez Minskas miera plāna īstenošanas, nevar būt ne runas par sankciju atcelšanu pret Krieviju. Un sacīja, ka ir svarīgi, lai neviena valsts nebūtu uz ceļiem.

“Priecāties, ka Krievija kļūst vājāka ekonomiski... Es domāju, ka tam nav pamata, jo tas laika gaitā atsauksies. Vienmēr ir jautājums, kas būs pēc tam,” brīdināja Straujuma.

Šis bija pirmais samits, kuru vadīja jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un jaunais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Noslēguma preses konferencē Junkers pajokoja, ka iepriekš, kad viņš un Tusks bija premjeri, viņus samitos mocīja iepriekšējas komisijas un padomes priekšsēdētājs. Tagad Junkeram un Tuskam ir bijusi iespēja pašiem pamocīt premjerus un prezidentus, un Junkers no tā esot guvis īpašu baudu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti