Pirmās aizturēšanas jau pirms gada
Policija informēja, ka 2019. gada sākumā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, sadarbojoties ar ASV FIB, Portugāles, Spānijas, Lielbritānijas, Itālijas, Bulgārijas un Polijas tiesībsargājošajām iestādēm un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūru “Europol”, starptautiskā operācijā veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, lai aizturētu organizētu noziedzīgu grupu, kurā iesaistīti vairāki Latvijas pilsoņi, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
ASV tika izveidota apvienota izmeklēšanas un stratēģiskās plānošanas grupa, kuras dalībnieki, tostarp Latvijas policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, pusgada laikā izplānoja un aizturēja organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus. Izmeklēšanu vadīja Portugāles Kriminālpolicija kopā ar ASV Pensilvānijas Rietumu apgabala prokuratūru un FIB Reģionālo nodaļu Pitsburgā, informēja Ģenerālprokuratūra.
2019. gada 23. oktobrī vienlaicīgi aizturēšanas un kratīšanas tika veiktas sešās valstīs – Latvijā, Spānijā, Lielbritānijā, Itālijā, Bulgārijā un Polijā, kopā aizturot 19 personas, kā arī veicot 40 kratīšanas. Vēl viena persona aizturēta 2020. gadā.
Koordinatori un “naudas mūļi”
Organizētā noziedzīgā grupa darbojās interneta ēnu sektorā “DarkNet “un sevi pozicionēja kā labāko “naudas atmazgāšanas” banku. Šī grupa, saņemot noziedzīgi iegūtas naudas līdzekļus no noziedzniekiem vai cietušajiem, nodrošināja pakalpojumu – īstenoja sarežģītu shēmu un panāca, ka saņemtā zagtā nauda, kas iegūta no kibernoziegumu upuriem, tiek izsniegta noziedzniekiem skaidrā naudā vai kriptovalūtā, par to pretī saņemot 30–50% no zagtās naudas summas.
Policija identificēja sešus Latvijas pilsoņus, kuri bija gan organizētās noziedzīgās grupas līdzorganizatori un koordinatori, gan tā dēvētie “naudas mūļi”.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka divas personas no Latvijas vāca “naudas mūļus”, kuri savukārt reģistrēja fiktīvus uzņēmumus un atvēra tiem piesaistītus bankas kontus, izmantojot viltotus Latvijas, Polijas un Bulgārijas personu apliecinošus dokumentus. Vēlāk šīs personas nodeva bankas kontu piekļuves rīkus organizatoriem, kuri tālāk organizēja naudas plūsmu un izpildīja pakalpojumu.
Esot kļūdaini uzskatīt, ka šādas darbības ārzemēs nevar nonākt Latvijas Valsts policijas redzeslokā, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītājs Dmitrijs Homenko.
“Tieši šajā gadījumā arī bija tā, ka mūsu iedzīvotāji attālākos reģionos meklēja jauniešus, kuri bija gatavi aizbraukt uz Portugāli, uz Spāniju, uz citām siltajām zemēm, lai tur par velti padzīvotu vienu vai divus mēnešus. Par to viņiem tika prasīts atvērt kontu bankā, piereģistrēt uzņēmumu uz sava vārda un tā tālāk. Faktiski šie jaunieši, kura bija tā saucamie „naudas mūļi”,
viņi apzinājās, ka dara kaut ko neloģisku un varbūt apšaubāmu, bet, ņemot vērā to, ka tas darīts ārzemēs, viņi lētticīgi paļāvās uz to, ka policija no Latvijas nekad neuzzinās, ko viņi ir izdarījuši, piemēram, Spānijā vai Portugālē,” skaidroja Homenko.
Tāpat starptautiskās sadarbības rezultātā Bulgārijā tika atklāta kriptovalūtas ferma, kurā tika ražota kriptovalūta, kas tika atgriezta noziedzniekiem.
Kopumā tiesībsargājošās iestādes konstatēja, ka
aizturētās personas bija apgrozījušas vismaz 4,5 miljonus eiro un atklātajā kriptovalūtas fermā saražojuši vismaz vienu miljonu eiro bitkoinos.
Latvijā policija aizturēja sešas – 1995., 1995., 1996., 1997., 1988. un 1985. gadā dzimušas – personas un veica 22 kratīšanas, izņemot dažādus datu nesējus, viltotus personu apliecinošus dokumentus, diskus u.c. izmeklēšanā svarīgus pierādījumus. Policija aizturēto identitāti neatklāj, taču mediji ziņo, ka 2019. gada oktobrī šīs lietas ietvaros apsūdzības tika izvirzītas pieciem Latvijas valstspiederīgajiem - Aleksejam Trofimovicam, Ruslanam Ņikitenko, Arturam Zaharevicam, Denisam Ruseckim un Deinim Gorenko.
Sadarbībā ar Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes amatpersonām viens aizturētais Latvijas pilsonis tika izdots tiesāšanai ASV, bet pieci – Portugālei, kur realizēta noziedzīgi iegūtās naudas līdzekļu legalizācijas shēma.
Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa šonedēļ izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie. Pārējie apsūdzētie ir no Gruzijas, Bulgārijas, Rumānijas un Beļģijas.
Homenko raksturoja aizturēto Latvijas valstspiederīgo sociālo fonu: „Tie ir bijuši savstarpēji paziņas un draugi no kādas konkrētas reģiona pilsētas. Viņi labprāt piekrita savu vecākā gadagājuma draugu piedāvājumam aizbraukt ciemos uz Lielbritāniju, Spāniju un Portugāli, lai forši pavadītu laiku un nedaudz nopelnītu naudu. Šajā gadījumā viņu pamatnodarbei nav nekādas saistības ar šo noziegumu. Varu piebilst, ka viņi dzīvojuši diezgan attālā reģionā un viņiem bija problēmas ar darbu, ar pastāvīgiem ienākumiem.”
Kādā veidā legalizēja nelikumīgi iegūtu naudu
Tikmēr Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka šā noziedzīgā tīkla darbība ir aprakstīta ASV Pitsburgas Federālās zvērināto tiesas izvirzītajās kriminālapsūdzībās. Saskaņā ar aplēsēm QQAAZZ tīkls kopš 2016. gada ir legalizējis vai mēģinājis legalizēt desmitiem miljonus eiro nolaupītu naudas līdzekļu.
QQAAZZ tīkls, kuru veidoja vairākas dalībnieku grupas no Latvijas, Gruzijas, Bulgārijas, Rumānijas un Beļģijas, atvēra un uzturēja simtiem uzņēmumu un privātpersonu bankas kontus finanšu iestādēs visā pasaulē naudas saņemšanai no kibernoziedzniekiem, kuri bija to nozaguši no cietušo kontiem.
Pēc tam naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz citiem QQAAZZ kontrolē esošiem banku kontiem un dažkārt arī pārvērsti kriptovalūtā, izmantojot naudas līdzekļu sākotnējās izcelsmes slēpšanai paredzētus “sajaukšanas” (angl. “tumbling”) pakalpojumus. Pēc maksas par saviem pakalpojumiem līdz pat 50% apmērā ieturēšanas QQAAZZ atgrieza nolaupīto naudas līdzekļu atlikumu saviem klientiem kibernoziedzniekiem.
QQAAZZ dalībnieki izveidoja šos banku kontus, izmantojot gan likumīgus, gan viltotus Polijas un Bulgārijas personu apliecinošos dokumentus, lai atvērtu un reģistrētu daudzus čaulas veidojumus (uzņēmējsabiedrības), kuri neveica nekādu likumīgu saimniecisko darbību. Pēc tam QQAAZZ dalībnieki ar šiem reģistrācijas dokumentiem čaulas veidojumu vārdā atvēra uzņēmumu bankas kontus dažādās katras valsts finanšu iestādēs, tādējādi izveidojot simtiem QQAAZZ kontrolē esošu bankas kontu, kurus varēja izmantot, lai saņemtu kibernoziedznieku nolaupītos naudas līdzekļus.
QQAAZZ savus pakalpojumus reklamēja kā “globālu, sarežģītu bankas pārvedumu pakalpojumu” krieviski rakstošajos kibernoziedznieku tiešsaistes forumos,
kuros kibernoziedznieki ir apvienojušies, lai piedāvātu vai izmantotu sevišķas prasmes vai pakalpojumus, kuri nepieciešami visdažādāko kibernoziegumu veikšanai. Starp QQAAZZ sniegto pakalpojumu izmantotājiem ir noziedzīgie grupējumi, kuri saistīti ar dažu pasaulē bīstamāko ļaunatūru veidu radīšanu (piemēram, Dridex, Trickbot, GozNym u.c.), norādījusi prokuratūra.
Policija: Galvenais bija rīkoties vienlaicīgi
“Šis ir unikāls gadījums, kas parāda, ka, sanākot kopā un izveidojot apvienotu izmeklēšanas un stratēģiskās plānošanas grupu, var veiksmīgi sadarboties un atklāt noziegumus. Turklāt to var darīt, atrodoties ārvalstīs.
Šī ir pirmā šāda veida operācija, kurā vienlaicīgi vairākās valstīs veiktas tik daudzas kratīšanas un aizturēšanas.
Galvenais bija rīkoties vienlaicīgi, jo organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki savā starpā komunicē, un mēs nedrīkstējām pieļaut, ka starp viņiem notiek informācijas noplūde un visi elektroniskie pierādījumi tiktu izdzēsti,” paziņojumā medijiem norādīja Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Vienotās starptautiskās operācijas laikā kopumā no 20 aizturētajām personām 11 ir Latvijas pilsoņi. Latvijā aizturēti seši, Spānijā – divi, Lielbritānijā – divi un Polijā – viens Latvijas pilsonis.
Šopavasar ASV aizturēts arī Krievijas pilsonis hiphopa mūziķis Maksims Boiko.Pensilvānijas
Arī prokuratūra uzsvērusi policijas starptautisku sadarbību. Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) nodrošināja darba sapulču organizēšanu, sniedza atbalstu digitālās kriminālistikas jomā un sekmēja informācijas apmaiņu ar Eiropola galvenajā mītnē Hāgā strādājošās Apvienotās operatīvās grupas kibernoziedzības apkarošanai (J-CAT) starpniecību. Eiropola speciālisti bija norīkoti arī darbam Latvijā un Apvienotajā Karalistē, lai atbalstītu vietējās iestādes operācijas īstenošanas laikā. Daudzās darba sapulcēs piedalījās Portugāles nacionālais pārstāvis Eirojustā.
Sadarbības nozīmi paziņojumā medijiem uzsvēra arī Portugāles Kriminālpolicijas Kibernoziedzības un tehnoloģisko noziegumu apkarošanas nacionālās nodaļas direktors Karloss Kabreiro (Carlos Cabreiro): “Operācija ar apzīmējumu 2BaGoldMule bija ļoti nozīmīga, tajā piedalījās tiesībaizsardzības iestādes un prokurori no dažādām valstīm ar mērķi notvert augstākā līmeņa kibernoziedzniekus, kuri ir legalizējuši miljoniem eiro pasaules rūdītāko noziedznieku labā.
Šī operācija ir pierādījusi, ka ar šādu sadarbību mēs kopīgi varam vērsties pret globālo kibernoziedzību. Tas ir vienīgais veids, kā varam turpināt darbu šajā virzienā.”
Tikmēr Valsts policija aicina neuzķerties un uzmanīties no nepamatotiem piedāvājumiem un solījumiem viegli nopelnīt naudu, īpaši, ja solījumi šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi. Aiz šādiem vilinošiem piedāvājumiem nopelnīt finanšu līdzekļus patiesībā slēpjas “naudas mūļu” vervēšana. Valsts policija vērš uzmanību uz to, ka, iesaistoties šādos darījumos, būtiski apzināties – tas ir nelikumīgi un par to paredzēta kriminālatbildība. Tāpat konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un tās turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai ir noziegums, par kuru paredzēta kriminālatbildība.
Ja radušās aizdomas par iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, policija aicina nekavējoties pārtraukt naudas pārskaitījumus un ziņot, zvanot pa tālruni 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī.
