Kūtris LTV “Rīta Panorāmai” atzina, ka Latvijai būs jāuzņem bēgļi, bet tagad valsts nav gatava uzņemt tik daudz cilvēku, turklāt ar tik atšķirīgu mentalitāti. Kūtris arī pieļāva, ka bēgļu uzņemšana var radīt problēmas veselības aprūpei, jo viņiem varētu būt nepieciešama ārstēšana, kam savukārt nepieciešami papildu izdevumi.
“Ja mēs redzētu no mūsu dienestiem, ka esam gatavi, tad mēs piekristu kādam bēgļu skaitam," sacīja Kūtris, norādot, ka pašlaik valdība par uzņemamo bēgļu skaitu vienojusies slepeni un, iespējams, tas nozīmē, ka Latvijai nāksies uzņemt lielāku patvēruma meklētāju skaitu.
Kūtris arī norādīja, ka valsts spēja uzņemt patvēruma meklētājus atkarīga no tās labklājības līmeņa. Turklāt Latvija nav īsti tikusi galā ar padomju okupācijas laikā sabraukušo cilvēku masu. Viņš uzsvēra, ka valstīm jāizvēlas, cik daudz bēgļu tā var uzņemt.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī iepriekš izskanēja, ka pirmos bēgļus Latvija varētu uzņemt rudenī, šobrīd izskatās, ka tas nenotiks ātrāk kā ziemā.
Nule izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu – gan par šo cilvēku vērtēšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, gan iesaistīto institūciju stiprināšanu.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē galīgo kompromisu nav izdevies panākt, taču ministri ir vienojušies uzņemt mazāku skaitu bēgļu – iepriekš bija plāns uzņemt 60 000 bēgļu, bet saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.