Premjers, noslēdzot debates par šī gada budžetu, deputātiem sacīja, ka "mēs, opozīcija un pozīcija, radikāli neatšķiramies", skaidrojot, ka par daudziem opozīcijas priekšlikumiem debatēja arī koalīcija, lai gan bija arī "lietas, ko nebijām konkrēti runājuši".
Tomēr valdības izaicinājums bijis, "kā ņemt visas vajadzības, kuras ir objektīvas, un tās samērot, jo nav tikai viena joma svarīga, visas jomas ir kādai sabiedrības daļai svarīgas".
Bet valdība izvirzīja svarīgākās jomas, un vienīgais, par ko nebija strīdu arī Saeimā – par valsts aizsardzību, norādīja premjers. "Mēs esam Latvijā vienoti ar visu sabiedrību, vienīgais par ko nebija diskusiju, visi vienisprātis, ka to vajag," viņš uzsvēra.
Viņš atgādināja par Latvijas kaimiņvalsts Krievijas agresiju Ukrainā, norādot, – kamēr "mēs mierā debatējām, kā veidot budžetu", Ukrainā atkal notika Krievijas raķešu uzbrukumi, tāpēc mums priekšā ir daudz izaicinājumu, tajā skaitā arī ģeopolitiskā situācija.
"Mums ir milzu priekšrocība – mūsu sabiedrība un valsts ir vienotas tā, kā, iespējams, nebija vienotas 30 gadus, visi esam pārliecināti Latvijas patrioti.
Draugi mīļie, turpināsim tādā garā strādāt," sacīja premjers.
Viņš arī atzina, ka savukārt veselības aprūpē darbs tikai sāksies, "mūsu valstī veselības aprūpes publiskais finansējums ir mazāks nekā vairumā Eiropas Savienības valstu", bet diemžēl to nevar mainīt vienā gadā, ir jāatrod ilgtspējīgs modelis, iespējams, ar nodokļu sistēmas uzlabojumiem, kas to spēs nodrošināt.
Kariņš arī uzsvēra, ka viņa valdības pienākums ir turpināt "sakārtot lielas valsts sistēmas, un divas lielākās sistēmas, kas to prasa, ir izglītība un veselības aprūpe", kam nepieciešama "ne tikai nauda, bet arī papildu uzlabojumi".
Darbs tikai sākas, budžets ir bāze, no kā varēsim atsperties, "es ceru, ka ar opozīciju būs sadarbība un debates, nevis pretstāvēšana pretstāvēšanas pēc, jo jūs [opozīcija] tāpat kā koalīcija pārstāvat nozīmīgu sabiedrības daļu", norādīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Saeima pēc gandrīz diennakts ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem ceturtdien, 9. martā, galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro.
Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes.
Izskatot 206 budžetam iesniegtos priekšlikumus, Saeima noraidīja visas opozīcijas ieceres, liela daļa no kurām bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei un arī izglītībai.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
