Septiņus gadus vecais Jēkabs regulāri apmeklē fizioterapeitu. Puikam kopš dzimšanas ir smagi kustību traucējumi, un bez ortozēm viņš nespēj nedz nostāvēt, nedz staigāt.
Situācija ar ortozēm jeb šinām, kas palīdz atbalstīt problemātiskās vietas, esot īpaši slikta. Latvijā tās ražojot nekvalitatīvas, bet cena, ko valsts kompensē, spēj nosegt vien ceturto daļu no otrožu izmaksām, piemēram, Igaunijā vai Vācijā, no kurienes tās cilvēki pamatā pērk.
Tehniskos palīglīdzekļus Vinetas Grigānes-Drandes ģimene saņem, kopš dēls Jēkabs sasniedza pusotra gada vecumu, un ar pašreizējo sistēmu ģimene nav apmierināta.
“Ratiņu komplektācijā ir galvas balsts, kurš manam bērnam nav vajadzīgs. Būtībā es viņu paņemu, man viņš stāv skapītī. Tad, kad es nododu palīglīdzekli, es viņu nesu atpakaļ un atdodu. Tai pašā laikā ir bērni, kam tas ir ļoti nepieciešams,” norādīja Vineta.
Zēnam augot, palīgierīces ir jāmaina un atkal jāgaida garā rindā. Var gadīties, ka bērns, tās saņemot, būs izaudzis no pasūtītā izmēra.
Valsts apmaksātus tehniskos palīglīdzekļus izsniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Vidēji rindā jāgaida 4 līdz 5 mēneši, taču reizēm gaidīšana ievelkas pat uz veselu gadu. Centrs skaidroja, ka tas tāpēc, ka garas ir administratīvās procedūras, un vien pēc pozitīva lēmuma seko iepirkums.
Turklāt rindu vēl vairāk pagarina tie cilvēki, kam patlaban tehniskie palīglīdzekļi nav nepieciešami, bet, baidoties no garajām rindām, viņi tiem piesakās priekšlaicīgi.
Tas apgrūtinot darbu, jo jāizskata visi iesniegumi un daļai nākas rakstīt atteikumu. Tikmēr citi, kam palīdzība nepieciešama šodien, spiesti gaidīt mēnešiem ilgi.
“Ja mēs esam uzņēmuši tempu personu apkalpošanai, rindu mazināšanai, tad uz gada beigām mums pietrūkst finansējuma, lai iepirktu tehniskos palīglīdzekļus, kurus izsniegt personām.
Līdz ar to atkal rodas tas apburtais loks, kur mums atkal veidosies rindas,” atzina “Vaivaru” Tehnisko palīglīdzekļu centra valdes loceklis Mārtiņš Oliņš.
Lai rindas izskaustu, gadā būtu papildus nepieciešami gandrīz 2 miljoni eiro jeb vēl puse no centra pašreizējā budžeta. Šādas naudas nav, bet to pakāpeniski varētu meklēt, solīja Labklājības ministrijā.
“Optimāli būtu, ka, atgriežoties mājās un pametot šo institūciju, kur cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumu, viņam tūlīt tiek nodrošināti šie palīglīdzekļi, lai viņš var funkcionēt,” atzina Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (“KPV LV”).
Ņemot vērā biežās sūdzības, iepriekšējās Saeimas sasaukums rosināja grozīt likumu. Bija iecere piešķirt cilvēkiem konkrētu naudas summu un ļaut palīgierīces iegādāties pašiem. Tas ļautu izvēlēties gan sev piemērotāko ierīci, gan diskutēt par tās piegādes termiņiem. Tomēr jaunie deputāti domā citādāk.
“Protams, ir jāturpina iesāktās reformas, bet šobrīd uzskatu, ka palīglīdzekļu koordinācija ir jāatstāj “Vaivaru” centra pārraudzībā,” sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdis Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
Bijusī veselības ministre, Saeimas opozīcijas deputāte Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt norādīja, ka “birokrātijai var atrast daudzus risinājumus, kā to mazināt. Jo tas, ko stāstīja ''Vaivaros'', ka vispirms iesniedz tādus papīrus, tad tādus papīrus un pēc tam viņi divas nedēļas lemj, nu izklausījās vairāk pēc 20. gadsimta, ne pēc 21.”
Deputāti sola meklēt risinājumus, lai Tehnisko palīglīdzekļu centrs varētu algot vairāk darbinieku. Patlaban ar iesniegumu izskatīšanu nodarbojas gandrīz 20 cilvēki, bet rindā pēc ratiņkrēsla, vannas un dušas krēsliem, protēzēm, kruķiem un vēl daudziem citiem palīglīdzekļiem gaida vairāki tūkstoši cilvēku.
