Augot saspīlējumam mūsu reģionā, izskan aicinājumi palielināt Latvijas militārās spējas. Latvijas armijā šobrīd dien daži tūkstoši cilvēku, tomēr viņu skaits tuvākajos gados varētu samazināties.
„Mums jāņem vērā vienkārši demogrāfiskā statistika, un tā ir nepielūdzama: 2016. gadā mums būs pēdējos 26 gados vēsturiski zemākais skaits jauniešu, kas būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Un tā ir tikai statistika – pieredze rāda, ka mums ir arvien grūtāk nokomplektēt iesaukumus ar šī brīža armijas prasībām atbilstošiem kandidātiem. Tā ir realitāte,” saka Kleins.
Arvien pieaug tādu jauniešu skaits, kurus nevar pieņemt armijā acu, zobu vai muguras veselības problēmu dēļ. Tādēļ tas, vai armija pēc diviem gadiem nesāks strauji sarukt, būs atkarīgs no pieprasījuma pēc jauniešiem pārējā darba tirgū.
Ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, armijai vairs ar citiem darba devējiem nebūtu jākonkurē. Tomēr Aizsardzības ministrijai šādu plānu pagaidām nav, jo tas radītu veselu virkni citu problēmu. „Mēs jau patiesībā nezinām, kādi būs šī pašu jauniešu attieksme, ja tādu obligāto militāro dienestu atjaunotu, varbūt viņi visi tad sāks braukt uz ārzemēm un meklēt iespējas kā izvairīties. Tā kā, nu, šis nav nekad ministrijā nopietni apsvērts modelis, šis ir tikai tāds hipotētisks scenārijs,” skaidro rekrutēšanas centra direktors.
Par iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu ļoti skeptisks ir arī Nacionālo bruņoto spēku Mācību pavēlniecības komandiera vietnieks Viesturs Bubucis. Viņš norāda - armijā jau šobrīd virsnieku nav pārāk daudz, bet, ieviešot obligāto dienestu, viņus vajadzētu vēl vairāk. „Lai atjaunotu obligāto militāro dienestu, prasītu būtiskus līdzekļu ieguldījumus gan infrastruktūras būvniecībā, gan komandējošā sastāv palielināšanā. Un komandējošo sastāvu mēs nevaram iegūt viena, divu gadu laikā, tas prasa diezgan ilgu laiku. Jebkurā gadījumā šos līdzekļus, es uzskatu, pagaidām ieguldīt rekrutēšanā, sociālā nodrošinājuma palielināšanā un atalgojuma palielināšanā,” saka Bubucis.
Lai gan Latvijas Aizsardzības akadēmijā pēdējos gados bijusi vērojama tendence pieteikumu skaitam pieaugt, tomēr no visiem kandidātiem pēc veselības, psiholoģiskās un valsts noslēpuma piešķiršanas pārbaudēm atsijāta tiek aptuveni trešdaļa.
