Savukārt Beļģija un Portugāle plāno šogad uz mācībām Lietuvā nosūtīt savus karavīrus.
Par to paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks. Viņš par šiem jautājumiem runājis ar pārējo NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem sanāksmē Briselē.
Parasti patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā vienas valsts kontingents veic četrus mēnešus. Itālijas lidmašīnas paliks vēl četrus mēnešus. Itālijas piloti atbildību par patrulēšanu uzņēmās gada sākumā.
Šauļu aviobāzē ir izvietoti četri iznīcinātāji "Eurofighter Typhoon". Tos atbalsta Polijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem "MiG-29". No bāzēm Igaunijā un Polijā misijā piedalās arī Spānijas un Beļģijas gaisa spēku vienības.
Jau vēstīts, ka NATO valstu aizsardzības ministri vienojās par sešu nelielu militāro štābu izveidi katrā no trijām Baltijas valstīm, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat nolemts veidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Izdevumus par NATO plānošanas štābu uzturēšanu pārsvarā segs tās valstis, kur šīs vienības atradīsies. Finansējums no NATO centrālā budžeta būs neliels. Tomēr jautājums par to, vai valstis īsā laikā spēs nodrošināt 240 militāros plānotājus ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi, paliek atklāts.
NATO ātrās reaģēšanas spēki ar pilnu jaudu sāks darboties no nākamā gada. Šogad Nīderlande, Norvēģija un Vācija nodrošina pilotprojektu ar mazāku karavīru skaitu. Plānošanas štābi tiks izveidot jau šogad. Savukārt NATO reaģēšanas spēki no pašreizējiem 13 000 pieaugs līdz aptuveni 30 000 karavīru.
