ĪSUMĀ:
- Betijai 10 gadus bija jācieš no patēva - vardarbīga alkoholiķa.
- Betijas māte nespēja aiziet no patēva, un policijai trūkst instrumentu, kā aizsargāt bērnus.
- Statistika liecina, ka Rīgā divās trešdaļās gadījumu varmāka bijis alkohola reibumā.
- Andai pie alkoholiķiem vecvecākiem nācās pašai par sevi parūpēties.
- Bērnus pieskatīt alkohola reibumā ir aizliegts.
- Policija var nošķirt varmāku uz astoņām dienām arī bez cietušā iesnieguma.
Betijas desmit gadi ar dūri acu priekšā
Betija uz interviju ieradusies ar starppilsētu autobusu, viņa dzīvo nelielā ciemā un šobrīd mācās vidusskolā. Jaunietes vārds un balss ir mainīta.
Ja vēlaties sazināties ar sabiedrisko mediju žurnālistiem, kuri pēta šo tematu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]
Visi materiāli tēmā "Zeme, kur dzer" pieejami šeit.
Viņa vēlējās izstāstīt savu pieredzi par teju desmit gadiem, kurus dzīvojusi kopā ar patēvu alkoholiķi.
"Viņš dzēra reizi mēnesī, viņam bija tie saucamie plosti, dažreiz viņš pat aizgāja līdz tādiem kārtīgiem, kā man mamma sauca, delīrija variantiem," pastāstīja Betija.
Ģimenē pelnītāja bija mamma, tomēr daļu algas dzīvesbiedrs viņai atņēma… lai nodzertu. Ar skumjām Betija atceras mēneša pirmos datumus:
"Bieži vien bija gadījumi, kad, būdams ļoti iereibis, viņš mani kaut kā pagrūda, iesita, es ļoti bieži dūri redzēju savu acu priekšā.
Man ir bijuši izmežģīti pirksti rokām, rokas praktiski nekustīgas, tikai tāpēc, ka viņš bija ļoti stiprs vīrietis, un iesitot, pagrūžot ar to pietika."
Agresīvs viņš bija arī skaidrā prātā, tomēr alkohols atmodinājis ļaunāko. Nereti dzērumā arī vadījis automašīnu.
"Viņš bija tajā savā kārtējā plostā, savā delīrijā, pilnīgi pārdzēris jēgu. Bija paņēmis manas mammas mašīnu, (…), viņš bija paņēmis manu brāli, pats brauca pie stūres, paņēma puiku klēpī un braukāja pa pagastu," stāstīja Betija.
Baidoties par brāļa drošību, viņa devās abus meklēt un arī atrada – ciema galvenajā laukumā. Tālākos notikumus jauniete sauc par liktenīgiem, jo netālu stāvējusi bāriņtiesas vadītāja.
"Ar to arī viss sākās – visādas skaidrošanās, dokumenti, policija tika iesaistīta, bāriņtiesa, sociālais dienests. Es nezinu, kā mums paveicās, ka mūs [ar brāli] neizšķīra, jo tas bija ļoti nopietni," uzsvēra Betija.
Tas notika pirms trīs gadiem. Patēvs beidzot bija spiests pazust no viņu dzīves, taču Betija atzīst – emocionālās brūces dzīst lēni…
Rīgā divās trešdaļās gadījumu varmāka bijis alkohola reibumā
"Ja jebkuru noziegumu vai likumpārkāpumu mēs izdarām alkohola reibumā, tas ir kā vainu pastiprinošs apstāklis," paskaidroja Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska. Statistikā gan netiek skaitīts, vai un cik varmāka izdzēris. "Katra lieta ir individuāla, un tad mums būtu jāpaceļ visas administratīvā pārkāpuma lietas, un tur būtu minēti visi šie apstākļi, kas ir bijuši cēloņi," klāstīja Pavlovska.
Pērn par vardarbību pret bērnu sākti 1600 administratīvā pārkāpuma procesi, bet 2020. gadā – 1274.
"Te nav runa tieši par vardarbību ģimenē, jo atsevišķi šāda statistika netiek izdalīta, šeit ir jebkura fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu," norādīja policijas pārstāve.
Precīzāk redzams Rīgas pašvaldības policijas datos. Divās trešdaļās gadījumu varmāka bijis alkohola reibumā. 2021. gadā bija 851 gadījums, no kuriem 596 varmākas bijis alkohola reibumā.
Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka tie ir ģimenes konflikti, kuros ir aizdomas par dažāda veida vardarbību. Turklāt ar katru gadu vardarbība dzērumā kļūst izplatītāka. 2019. gadā alkohols bija klātesošs 495 gadījumos, 2020. gadā – 543 un pērn jau 595.
Andai pie alkoholiķiem vecvecākiem nācās pašai rūpēties par sevi
"Es atceros ļoti spilgti tādu gadījumu, kad mūs aizveda, mēs iegājām iekšā mājās, un vecvecāki gulēja piedzērušies," pastāstīja Anda.
Viņa atsaucās radio aicinājumam pastāstīt savu pieredzi par alkoholiķi ģimenē. Viņas gadījumā ar grādīgajiem aizrāvās vecvecāki, pie kuriem abas ar māsu pavadīja vasaras.
Viņi nekliedza, nepacēla roku, vienkārši dzēra un kļuva ļoti vienaldzīgi. Meitenēm nācās pašām iemācīties par sevi parūpēties. Tas bija deviņdesmito gadu sākums.
"Man māsa bija nesen atradusi vēstuli, ko viņa bija rakstījusi uz mājām vecākiem, un viņa raksta: „Tad, kad jūs aizbraucāt, mums bija ļoti skumji, un Anda visu atlikušo dienu raudāja.” Man likās, ka tā ir nenormāla vardarbība, arī no vecākiem. Un es laikam nekad to neizdarītu saviem bērniem ar tādu argumentu, ka man nebija, kur atstāt," uzsvēra Anda.
Bērnus pieskatīt alkohola reibumā ir aizliegts
Jau divus gadus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir norma, kas aizliedz reibumā pieskatīt bērnu. Par to draud brīdinājums vai naudas sods līdz 210 eiro, bet būtiskāk – policija informē arī sociālo dienestu vai bāriņtiesu, lai ģimene nonāktu viņu redzeslokā.
Policijas pārstāve Pavlovska pastāstīja: "Tieši tādēļ, ka praksē šādi gadījumi ir, – nesen arī bija gadījums, kur atrada sniegā guļošu māmiņu un blakus ratiņos bērns."
Pērn Latvijā bija gandrīz 300 šādu gadījumu, un statistika rāda, ka to skaits pieaug. 2020 .gada otrajā pusgadā bija 118 gadījumi, 2021. gada pirmajā pusgadā – 143. Kopā 2021. gadā – 284.
Inspektore uzskata, ka šī norma dod iespēju policijai novērst nelaimi un bērnu nogādāt drošā vidē: pie otra vecāka, krīžu centrā vai ārstniecības iestādē. Savukārt pārkāpējs, ja viņam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, tiek nogādāts dzīvesvietā.
Nav instrumentu bērnu pasargāšanai
Taču policijai īsti nav instrumentu, kā pasargāt bērnus, ja varmāka alkoholiķis ir viens no vecākiem, bet otrs – līdzatkarīgais. Par to liecina arī Betijas stāstītais. Viņas mamma vienkārši nespēja no patēva izšķirties, kur nu vēl nosūdzēt tiesībsargājošām iestādēm.
"Viņa vienmēr kaut kādus papīrus paņēma atpakaļ, jo bija cerības, ka viss būs labi, viss nokārtosies," uzsvēra Betija.
Viņa spilgti atceras gadījumu, kad ar mammu un brāļiem mēģināja bēgt no patēva uz laukiem pie vecvecākiem.
"Viņš bija iekāpis mašīnā, viņš atņēma mammai atslēgas, un tas bija ļoti briesmīgs gadījums, jo viņš vienkārši sāka sist viņu, pie stūres esot," atcerējās Betija. Toreiz policijai zvanīja viņa pati.
"Un policija viņu tiešām arī atrada un savāca tajā ciematā. Bet tas bija bez nekādiem rezultātiem, jo vienkārši viņam paskaloja smadzenes un palaida vaļā. Visam vajag pierādījumus, un tādu ļoti daudz trūka," norādīja Betija.
Policija var lemt par varmākas nošķiršanu uz laiku līdz astoņām dienām gadījumos, ja tuviniekiem pastāv reāli draudi, atrodoties mājās. Līdz šim nošķirt varēja tikai pēc aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, taču Saeima šogad lēma, ka policisti varēs lemt arī pēc savas iniciatīvas.
"Tad ir tā, ka mēs viņam varam norādīt, kur ir tuvējā patversme, viņš var doties pie draugiem, radiem, vecākiem," pastāstīja policijas pārstāve Pavlovska.
Tāpat likumsargiem ir tiesības reibumā esošu personu aizturēt līdz 12 stundām.
Ikvienai personai ir pienākums sargāt jebkuru bērnu, un gadījumos, ja novēro apdraudējumu bērna drošībai, ir jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai.
