ĪSUMĀ:
- Latvijā, tāpat ka citur Eiropā, sabiedrība noveco.
- Cilvēki pensijas vecumā vairāk slimo un nevar piedalīties darba tirgū.
- Demogrāfijas pētniece: Jau no jaunības cilvēki jāizglīto par veselību.
- Latvijā pensionēšanās vecums 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
- Pensionāru federācija neatbalsta pensionēšanās vecuma palielināšanu.
- Pensionāru federācija: Daudzi pensionāri fiziski vairs nespēj strādāt.
- Pētniece: Pensijas vecuma palielināšana, visticamāk, notiks vēl tālāk.
- Konsultante: Vecākiem cilvēkiem trūkst digitālo prasmju.
- Baltijā cilvēki vecumā no 50 gadiem uzskata, ka darba tirgum nav vajadzīgi.
- Konsultante: Patiesībā daudzi darba devēji labprāt strādātu ar šo vecuma grupu.
- Pensionāru federācija: Latvija darba devēji bieži negrib ņemt darbā vecākus cilvēkus.
Latvijā cilvēki ir veseli vidēji tikai divas trešdaļas no dzīves. Bet tad parādās saslimšanas. Tā norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa.
Viņa atzīmē, ka demogrāfiskā politika sastāv ne tikai no dzimstības veicināšanas un ģimenes atbalsta, bet arī no palīdzības senioriem izglītības un veselības jomā. Vārpiņa uzskata, ka šie jautājumi būtu jārisina jau kopš jaunības.
“Lai nebūtu tā, ka tad, kad cilvēks sasniedz savu pensijas vecumu, tajā brīdi mēs sākam domāt, – kaut kas jādara, lai viņam būtu laba veselība un lai viņu kaut kādā veidā izglītotu vai iemācītu darīt to, ko viņš līdz šim nav darījis. Tas ir process, kam jāiesākas jau krietni agrāk,” norādīja Vārpiņa.
Pensionēšanās vecums Latvijā ik gadu palielinās par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča norādīja, ka ne visiem senioriem 65 gadu vecumā ir laba veselība, tāpēc ideju vēl vairāk palielināt pensionēšanās vecumu neatbalstītu.
“Mūsu valstī pašlaik ir noteikts, ka veselības aprūpi gan pie ģimenes ārsta, gan pie ārsta speciālista vai ārstējoties stacionārā valsts finansē tikai tām personām, kurām ir noteikts trūcīgas personas statuss vai arī persona ir ieguvusi pirmās grupas invaliditāti.
Pensijas vecums vairāk par 65 gadiem Latvijā nebūtu paceļams,” sacīja Barča.
Vārpiņa savukārt pauda, ka “tas arī ir tas iemesls, kāpēc ļoti daudzi vecākas paaudzes cilvēki nevar strādāt. Nevis tāpēc, ka negrib strādāt un piedalīties, bet viņi to reāli nevar darīt.”
Tomēr demogrāfijas pētniece šaubās, ka pensionēšanās vecums vairs netiks paaugstināts.
“Iedzīvotājiem dzīvojot ilgāk, jābūt aktīviem un jāstrādā ilgāk, bet tas ir tikai pie nosacījuma, ja viņiem ir pietiekami laba veselība. Un lai viņš darba tirgū būtu spējīgs vispār piedalīties. Lai viņa izglītība un prasmes būtu atbilstošas tā brīža situācijai. Tā ka pensijas vecuma palielināšana, visticamāk, notiks vēl tālāk,” pieļāva demogrāfijas pētniece.
Eiropas Komisija janvāra beigās sāka diskusiju, kā reaģēt uz sabiedrības novecošanās demogrāfisko tendenci. Līdz 21. aprīlim elektroniskajā apspriešanā var piedalīties visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji un organizācijas.
Barča pauda, ka Pensionāru federācija plāno piedalīties Eiropas Komisijas aptaujā, atbalstot Zaļajā grāmatā pieminēto mūžizglītību, veselīgu dzīvesveidu un citus iespējamos risinājumus, papildus uzsverot senioru nodarbinātību un apmācību, kā darboties ar mūsdienu tehniku.
“Tas jau arīdzan uzlabotu dzīvi pensionāram. Ja pensionāri prastu vairāk darboties ar datortehniku, tad būtu arī vienkāršāk veikt maksājumus, vienkāršāk sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, jo šīs prasmes arvien vairāk tiek attīstītas,” pauda Barča.
Darba devēju konsultante: Darbinieki 50+ gadu vecumā īstenībā ir ļoti novērtēti
Arī konsultāciju uzņēmuma “Erda” īpašniece Zane Čulkstēna piekrīt, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem trūkst prasmju darboties ar digitālajām tehnoloģijām.
“Valsts varētu nākt pretī un palīdzēt šai vecuma grupai vispirms apgūt kaut kādas bāzes digitālās prasmes un tad mērķtiecīgi strādāt pie pašizglītošanās un pie jaunu prasmju apguves, kas dod iespēju jau tālāk iekļauties darba tirgū,” sacīja Čulkstēna.
Darba devēju konsultante stāstīja, ka Baltijas valstīs veiktās aptaujas dati uzrāda – cilvēki vecumā no 50 gadiem uzskata, ka viņi darba tirgum vairs nav vajadzīgi.
Šī nedrošība liedz cilvēkiem meklēt darbu.
“Lai arī vēl pirms Covid-19 bija skaidrs, ka ļoti daudzi darba devēji labprāt strādātu tieši ar šo vecuma grupu. Skaidrs, ka līdz šim tie darba devēji lielākoties ir mazumtirdzniecības nozarēs. Varbūt tie darbi atalgojuma ziņā nav tie paši pievilcīgākie, tomēr viņi ir un viņi būs arī pēc Covid-19. Es domāju, ka lielākā problēma ir tā, ka sabiedrībā ir radīts priekšstats, ka šī vecuma grupa nav interesanta darba devējiem, kas nav taisnība,” sacīja Čulkstēna.
Viņa atzīmēja, ka tuvākajā nākotnē cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, veidos lielāko daļu no darbaspēka.
Tāpēc darba devēji apzinās, ka viņiem jāpievēršas sabiedrības grupām, kas ir pieejamas, bet līdz šim, iespējams, nav tik aktīvi uzrunātas.
“Šī grupa, kas ir 50+, ir ļoti liela un brīnišķīga savā darba ētikā, un darba devēji to novērtē. Grupa, kas izceļas ar uzticamību, lojalitāti, ar daudz labākām sociālām vai komunikācijas iemaņām. Kolektīvā ļoti mīlēta un uz kopējo komandas garu orientēta,” sacīja Čulkstēna.
Savukārt Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča norādīja – kaut arī Latvijā diskriminācija pēc vecuma ir aizliegta, darba devēji tomēr nereti uzprasa, cik potenciālajam darbiniekam ir gadu, tādējādi izvairoties pieņemt darbā gados vecākus cilvēkus. Un šīs problēmas būtu jārisina ne tikai Eiropas un vietējiem politiķiem, bet arī darba devējiem.
