Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma (DDzKSU) pārziņā ir aptuveni 700 dzīvojamās mājas, taču vien 13 ir pilnībā vai daļēji renovētas. Sarunas notiek vēl ar deviņu māju iedzīvotājiem.
“To, ka renovācija ir jāveic, to saprot visi mūsu pilsētas iedzīvotāji. Jautājums ir par to, ka ekonomiskā puse ir tāda, ka, pat neskatoties uz “Altum” finansiālo atbalstu 50% apmērā no kopējām renovācijas izmaksām, tā atlikusī summa, kas cilvēkiem jāizmaksā, ir gana liela,” skaidroja SIA “DDzKSU” Ražošanas un tehniskās daļas vadītājs Nikolajs Petkevičs.
Lai finansiālais slogs, kas jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, būtu mazāks, daļa izvēlas ēkas stāvokli uzlabot pamazām – nomainīt jumtu un siltināt bēniņus.
“Ekonomiskā situācija ir smaga, ir liels bezdarbs, un cilvēki nevēlas uzņemties saistības un maksāt kredītus,” pauda daugavpilietis Andrejs.
To apliecināja arī daugavpilietis Kazimirs: “Nevar sarunāt ar cilvēkiem. Nepiekrīt. Vairumam būtu jāpiekrīt, bet pusei – mazbērni, bērni dzīvo Anglijā vai Rīgā. Palikušas tikai vecmāmiņas, kas saka – tas dzīvoklis nav mans, un tad pamēģini sarunāt.”
Māju renovācija salīdzinoši gausi norit arī Rēzeknē. “Rēzeknes namsaimnieka” pārziņā ir 270 daudzdzīvokļu mājas, no kurām renovētas vien 10. Par renovācijas uzsākšanu šobrīd spriež vēl 12 māju iedzīvotāji.
“Protams, ir atkarīgs no tā, cik ātri Latvija kopumā izies no krīzes, cik ātri Latgales reģions kopumā spēs atgūties no pandēmijas sekām, kuras šobrīd ir radītas. Tad mēs arī redzēsim tos tempus, kas ir iespējami,” norādīja SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.
Nedaudz pozitīvāka situācija ir Preiļos, kur no 100 daudzdzīvokļu mājām renovētas ir 8, kas ir lielākais īpatsvars no aplūkotajām pilsētām. Šobrīd tiek renovēta vēl viena māja, un drīzumā atjaunošana tiks sākta vēl divām.
“Lielākā problēma beigu beigās ir izmaksas, jo iedzīvotāji pēc iepirkuma veikšanas redz to gala faktisko rezultātu. Un ir mums arī tādas mājas, kas ir atteikušās,” pastāstīja Preiļu novada domes kapitālsabiedrības pārrauga izpilddirektors Juris Želvis.
Ja salīdzina ar situāciju citos reģionos, īpaši izceļas Valmieras pilsēta, kur nosiltināta puse no daudzdzīvokļu mājām. Viens no iemesliem, kā vērtē pašvaldībā, – energoefektivitātes projekti tika uzsākti, vēl pirms bija iespēja pieteikties struktūrfondu līdzekļiem.
“Līdz 2012. gadam pašvaldība deva tādus kā aizdevumus dzīvojamajām mājām. Tie nebija dāvinājumi jeb līdzfinansējums, kas nav jāatdod, bet tie bija finanšu līdzekļi, ko mēs aizdevām dzīvojamām mājām šādu pasākumu veikšanai, bet kuri noteiktā laikā mājai bija jāatmaksā pašvaldībai atpakaļ,” pastāstīja Valmieras pilsētas Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks Ilmārs Eglītis.
Pašlaik, izmantojot “Altum” atbalstu, vidējā ikmēneša kredīta maksa var sasniegt 50 līdz 100 eiro, taču pēc renovācijas rēķini par apkuri būtiski samazinās. Preiļos un Daugavpilī secina – ietaupījums ir pat līdz 70%.
