Sociālās aprūpes centrs “Rauda” gluži tāpat kā pārējie apmeklētājiem slēgts jau kopš pavasara. Kāpēc vīruss izplatījies tik plaši, cik daudzi iemītnieki nogādāti slimnīcā – ne uz šiem, ne citiem jautājumiem aprūpes centra vadība atbildēt nav gatava. Engures pašvaldības vadītājs Gundars Važa norāda – vīruss izplatījies ļoti strauji no darbiniekiem, kas bijuši vīrusa bezsimptomu nēsātāji.
“Pansionāts ir viens no lielākajiem valstī ar 300 klientiem, un vīruss ienāca no malas, no darbinieka, neskatoties uz to, ka regulāri tika veikti testi. Pie pirmā testa, ka 22. decembrī atklājās, ka ir daži slimi darbinieki un 18 klienti, burtiski vīruss izplatījās dažu dienu laikā,” stāstīja Važa.
Gan sasirgušie, gan veselie uzturoties savās istabiņās, viņus vieno kopīgs gaitenis.
Domes vadītājs uzskata – ēkas plānojums esot bijis veicinošs apstāklis slimības izplatībai.
Ēka būvēta 315 iemītniekiem, un brīdī, kad tika konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi, tā bija piepildīta tuvu maksimumam. 21 sasirgušais iemītnieks kopš Ziemassvētkiem miris. Līdzīgi kā citos gadījumos, kad vīruss izplatījies sociālās aprūpes centros, arī šo gadījumu izmeklēs.
“Epidemioloģiskās drošības likums paredz diezgan nopietnas sankcijas iestāžu administrācijai, ja pārkāpumi saistīti ar būtiskām sekām. Tur ir naudas sodi un bargākā ir pat kriminālatbildība,” informēja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Tiesībsarga birojā norāda, ka visi gadījumi ir jāvērtē ļoti rūpīgi, jo aprūpes centros lielākoties dzīvo veci cilvēki ar nopietnām veselības problēmām – ļoti neaizsargāta sabiedrības daļa.
Tāpēc jāizmeklē, vai iestādes ir darījušas visu iespējamo, lai neapdraudētu klientu veselību un dzīvību.
“Jautājums, vai viņiem arī pienācīgi tiek vērtēts veselības stāvoklis ik dienas, tas arī ir ļoti nozīmīgs faktors. Ir atšķirīgas iestādēs – ir, kur infekcijas izplatība nav tik strauja vai ir pavisam niecīga, un mēs redzam, ka tā izplatība atsevišķās vietās ir bijusi ļoti strauja. Ir jautājums, iespējams, kāpēc kaut kur kaut kādā posmā netika pienācīgi viss izdarīts,” sacīja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Viņa norādīja arī uz īpašu situāciju – valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli; ja iestādes vadītājs jau sākotnēji redz, ka nevar tikt galā, ir jālūdz palīdzība pašvaldībai un, iespējams, arī valdībai.
Viens piemērs – lūgt palīdzību atrast telpas, kur izmitināt veselos klientus.
Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu aprūpes centros uzrauga Veselības inspekcija. Salīdzinot ar pavasari, centros esot notikuši uzlabojumi. Analizējot vīrusa izplatību citos aprūpes centros, inspekcija līdz šim nopietnus pārkāpumus nav atklājusi.
“To es varu apgalvot droši, rupju nolaidību mēs neesam konstatējuši. Ir šādas tādas nepilnības, kas ir risināmas. Būtībā arī sociālās aprūpes iestādes ir gatavas sadarbībai, es arī nevaru teikt, ka tiktu slēpti kādi jautājumi,” sacīja inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece.
Inspekcija gan atzīst – to, vai aprūpētāji mazgā rokas, vai nēsā maskas un dara visu iespējamo, lai mazinātu iespēju inficēt klientus, pārbaudēs konstatēt nav iespējams.
Slimību profilakses un kontroles centrā norāda – aizvadītajā nedēļā inficēšanās sociālās aprūpes centros bija otrajā vietā aiz mājsaimniecībām jeb piektā daļa no aizvadītās nedēļas jaunajiem saslimšanas gadījumiem.
