Laimai Locānei ir 55 gadi, viņa dzīvo Rīgā. Jau no skolas gadiem gribēja lielu ģimeni. Viņa ir viena no 100 Latvijas Radio un lsm.lv projekta „Statistiskie tautieši” varonēm.
„Es pati uzaugu kā viens bērns un ļoti skumu par to, ka man nav ne brāļu, ne māsu. Domāju - nē, man būs ģimene, un man noteikti būs vairāk nekā viens bērns pašai. Man ir ģimene, un man ir trīs bērni. Es domāju, ka tas arī ir īpaši, ka es tā uzdrošinājos, ka man ir ģimene, un izaudzināt bērnus,” par sevi stāsta Locāne.
Bērnībā viņai atklāja problēmas ar redzi. Šobrīd saka - palicis niecīgs redzes atlikums.
„Priecājos, ka es redzu celiņu kādus piecus metrus uz priekšu – tādu gaišāku asfaltu. Man ir pazudusi krāsu redze, bet zālīti es redzu kā tādu tumšāku un asfaltu kā tādu gaišāku celiņu,” skaidro Locāne.
Lēmumu dzemdēt bērnu pati sauc par diezgan drosmīgu soli: „Piedzima pirmā meita, un viņai ar acīm viss bija labi. Tad man teica: „Tev jau pietiek. Un ko tad tu vairāk, kāpēc tev otru bērnu?” Apmēram tādā garā. Bet es domāju: „Nu, pagaidiet! Man tik un tā būs otrs bērns!””
Šādām sievietēm aizvien jāsaskaras ar sabiedrības un arī speciālistu noraidošu attieksmi, vērtē cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča.
„Ļoti bieži sievietēm, īpaši ratiņkrēslā vai vienkārši ar kaut kādu invaliditāti, gaidot bērniņu, ārsts saka: „Tu taču taisīsi abortu. Tev taču ir jātaisa aborts.” Es varu jums nosaukt desmitiem sieviešu, kurām ārsts ir teicis tieši šos vārdus. Un ir arī desmiti sieviešu, kas ir dzemdējušas, kam tagad ir bērni un kas tagad ir priecīgas par to, ka viņām ir bērni,” atklāj Anča.
Lai virzītu uz grūtniecības pārtraukšanu, jābūt argumentētam pamatojumam, norāda Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Antra Valdmane.
„Ja tiešām tas apdraud bērna dzīvību vai pašas māmiņas dzīvību, tad tas ir pārrunu vērts un izskaidrojami riski. Ir jārunā. Savstarpējais dialogs tas ir. Bet tik un tā lēmuma pieņemšana paliek sievietes pusē,” stāsta ministrijas pārstāve.
Viņa atzīst, ka ne tikai mediķu, bet kopumā sabiedrības attieksme ne vienmēr ir pozitīva. Tā esot jāmaina.
Laima Locāne sauc daļas sabiedrības reakciju par dabisku: „Tās ir pamatotas bailes, ka cilvēkiem ar smagiem veselības traucējumiem jau nu nevajadzētu pēcnācējus - nedod Dievs, ja viņiem arī pēcnācēji būs ar kādām veselības problēmām.”
Cilvēku teiktais ir atšķirīgs. „„Ko tad tu? Tev slikta redze. Labāk dzīvo sev. Tiec pats ar sevi galā, kam tev bērns?”
Bet kāpēc lai nebūtu bērns? Tas ir prieks dzīvē. Vai tad cilvēkam ar redzes traucējumiem vai cilvēkam ar dzirdes traucējumiem, vai tad viņam vajadzētu atņemt šo prieku? Es domāju, ka ne,” uzsver sieviete.
Pietrūkst ziņu par to, kādas ir sieviešu ar invaliditāti reproduktīvās vajadzības un problēmas, ar kurām saskaras. Tā norāda Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijā. Asociācijas prezidente Vija Veisa skaidro, ka arī ārstiem vajadzīgas padziļinātas zināšanas darbā ar šīm sievietēm.
„Tās var būt gan, piemēram, saskarsmes īpatnības sievietēm, kuras ir nedzirdīgas, vai tās arī ir saskarsmes īpatnības un aprūpes īpatnības ar tām sievietēm, kurām ir garīgās veselības traucējumi. Un, protams, arī īpaša veselības aprūpe tur, kur ir kustību ierobežojumi sievietēm. Tā ka tas jautājums ir ļoti daudzšķautnains faktiski,” norāda Veisa.
Cik dzemdību Latvijā bijis sievietēm ar invaliditāti? Arī par to trūkst informācijas. Veisa strādā arī Rīgas Dzemdību namā. Viņa stāsta, ka šādi gadījumi ir, bet to nav daudz. Vienlaikus Veisa norāda, ka cilvēkiem gan ar, gan bez invaliditātes trūkst zināšanu par reproduktīvo veselību.
„Īpaši akcentējama noteikti būtu šī grupa, kur ir garīgās veselības traucējumi, jo dažkārt grūtniecības plānošanas un bērniņa aprūpes jautājumi netiek pietiekami kritiski uztverti. Ja sieviete paliek stāvoklī, viņa veic abortu, tad viņa paliek stāvoklī atkal pēc īsa laika un tad viņa pamet bērniņu dzemdību nodaļā – par to ir jādomā un ir jābūt risinājumiem, kā šādai sievietei palīdzēt,” stāsta Veisa.
Tikmēr Gunta Anča uzsver, ka cilvēkiem ar invaliditāti par seksuālo veselību nav pieejamas un vieglā valodā rakstītas informācijas. Veselības ministrijā secina, ka gan mediķi, gan iedzīvotāji jāturpina izglītot par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Tādēļ nākamgad plāno īstenot izglītojošu kampaņu par šiem jautājumiem. Šoreiz paredzēts, ka informācija būs pieejama arī Braila rakstā un pieejami būs arī audio materiāli.
