Pārdevēji nerunīgi, neapmierināti ar īsajiem līgumiem
Magnetolas, TV pultis, urbji, koka slēpes, divriteņi, caurules, medījumu ragi, kara relikvijas. Latgalītes tirgus krāmu kalnos iespējams atrast visnegaidītākās lietas. Tirgū redzamais ir akciju sabiedrības „Otto” nopelns, kas te saimniekoja pēdējos 10 gadus. Pērn beidzās starp firmu un pašvaldību slēgtais līgums. To nepagarināja, jo Latgalītes tirgum ir zagtu mantu tirgotavas slava. Un tagad placis nodos Rīgas Čentrāltirgus pārziņā.
Vizuāli nekādas pārmaiņas gan nav redzamas, to apliecina arī kāds pārdevējs, kurš tirgo vecas grāmatas: „Vēl jau tikai gada sākums. Nomas maksa pagaidām palikusi tāda pati, nekas nav pieaudzis. Man par vietu jāmaksā 43 latu mēnesī.”
Pārdevēji runā nelabprāt – lielākā daļa uz jautājumiem neatbild, stāv, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Vienīgi Arkādijs, kurš izpārdod mantas, lai varētu ārstēties, atklāti pauž neapmierinātību, ka jaunā administrācija līgumus ar tirgotājiem noslēdza tikai uz vienu gadu: „Tas nav patīkami, uz nerviem tura, jo cilvēks nevar no godīgiem iepirkt preci tikai tāpēc, ka gads termiņš. Tas ir avantūrisms.”
"Latgalītē" saimnieko uzņēmums "LASD"
Kaut gan pašvaldība Latgalītes krāmu tirgu nodeva Centrāltirgum, tā vadība atradusi citu firmu tirgus pārvaldīšanai – uzņēmumu „LASD”, kas šeit pat pārdot audio, TV un video tehniku un elektromateriālus.
Rīgas Centrāltirgus vadītājs Anatolijs Abramovs skaidro, ka tikai īsi pirms tirgus pārņemšanas uzzināja, ka pašvaldībai pieder tikai zeme, bet visi kioski ir kompānijas „Otto” īpašums. Tajā pat laikā pēc ātras apspriedes ar vairākiem tirgotājiem Abramovs nolēma uzticēt saimniekot tirgū, proti, iekasēt naudu no tirgotājiem, tīrīt laukumu, jau minējai firmai „LASD”. Tas esot izdevīgi - jo, ja „Otto” par visa Latgalītes tirgus nomu maksāja 240 latus mēnesī, tad jaunais apsaimniekotājs – 10 reižu vairāk, skaidro Abramovs. Pašam Centrāltirgum nebija pārvaldnieka, apsargu un citu darbinieku, ko steigšus gadu mijā nosūtīt uz krāmu tirgu, bet „LASD” bijusi attīstības vīzija.
Taču „LASD” līdzīpašnieks Jurijs Dubiņins Latvijas Radio neslēpj, ka pagaidām tirgū neko pasākt nevar, bet, kāpēc uzņēmums darījumā iesaistījies, līdz galam nekļūst skaidrs: „Neko mēs tur paši nevaram darīt un taisīt, tur līdz 1.janvārim un viss. Kas būs tālāk, neviens nezina. Man liekas, ka mēs tur nebūsim.”
Abramovs apgalvo, ka nekādas garantijas par līguma pagarināšanu uzņēmējiem nav devis.
Starpnieku bizness te zēlis vienmēr
Lielu tirdzniecības platību nodošana starpniekiem, kas pelna ar vietu iznomāšanu tirgotājiem, ir sena prakse Centrāltirgū. Taču jēga tai – apšaubāma. Tomēr, kādēļ starpnieku bizness tirgū vēsturiski zēlis, pirmkārt, uzskatāmi parāda tirgus bijušās priekšnieces Nainas Cibuļskas prāva. Viņa palīdzēja tirgū labi nopelnīt divām firmām – „Tirdzniecības nams” Latgales priekšpilsētā un „Luto” – būdama slēpta šo uzņēmumu īpašniece un saņemot dividendes. Tiesa viņai piesprieda piecus gadus nosacīti ar mantas konfiskāciju. Taču viņas lobētais „Tirdzniecības nams” Latgales priekšpilsētā Gogoļa laukumā varēs saimniekot līdz 2020.gadam, paredz nomas līgums.
Otrkārt, tirgus ļāvis papildināt atsevišķu politiķu kabatas. Tēvzemiešu saimniekošanas laikā tirgū ienāca firma GIA, kuras līdzīpašnieks kādu brīdi bija bijušais tieslietu ministrs, tagad Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības. Savukārt Rīgas domniekam Mihailam Kameņeckim no „Saskaņas centra” vēl pērn piederēja daļas divās starpniekfirmās – viena bija ieguvusi tiesības iznomāt pārdevējiem vietas zivju paviljonā, otra – līdz 2018.gadam atbildēt par augļu un dārzeņu āra tirdzniecības vietām. Pēdējā no firmām tagad kā līdzīpašniece ir Kameņecka meita. Kaut gan deputāts iepriekš Latvijas Radio atrunājās, ka kopš ir politikā, par biznesu tirgū neinteresējas, bijušais Centrāltirgus vadītājs Dainis Liepiņš atceras ko citu.
„Viņa bija parādā naudu par nomas maksām, lielu naudu. (..) Man ejot prom, parāds netika nomaksāts, un es zinu, ka tieši Kameņecka kungs bija viens no tiem, kas…. nu, man nav faktu, es neesmu klāt stāvējis, bet tā vismaz man atstāstīja tas pats Amerika kungs, ka esot bijusi sūdzība no Kameņecka kunga, ka neesot mēs, tā teikt, pietiekoši elastīgi attiecībā uz šīs nomas maksas samaksu,” stāsta Liepiņš.
Interesi izrāda KNAB
Rīgas pašvaldība interesi par 90.gadu otrajā pusē saslēgtajiem nomas līgumiem sāka izrādīt tikai tad, kad izvērtēt vienošanās lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas izmeklēja Cibuļskas lietu. KNAB secināja sekojošo, citāts no vēstules domei: "Starpniekfirmu iesaistīšana tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtas peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem". Par to liecina sekojošais - līgumi noslēgti uz ilgiem gadiem, piemēram, ar starppaviljonu būvju apsaimniekotāju uz 45 gadiem, starpnieki faktiski dublē Centrāltirgus funkcijas, iznomā vietas par divreiz augstāku cenu, nekā maksā administrācijai, strādāja ar peļņu gados, kad Centrāltirgus cieta zaudējumus.
Centrāltirgus vadītājs Anatolijs Abramovs pirms diviem gadiem viesojoties Saeimā pieļāva, ka par noslēgtajiem līgumiem vērsīsies prokuratūrā. Taču to neizdarīja.
„Pēc būtības tie nav slikti līgumi, vienkārši mēs redzējām, ka Centrāltirgus iepriekšējās administrācijas nebija pievērsušas uzmanību līgumu striktai administrēšanai,” saka Abramovs.
Abramovs stāsta, ka Centrāltirgus iepriekšējās vadības pietiekami skrupulozi nesekoja līdzi, vai un kā starpnieki pilda prasības par investīcijām paviljonos un citās platībās. Tāpat netika izmantotas iespējas palielināt nomas maksas par inflācijas tiesu. Abramovs arī nespēja atrast dokumentus, vai maz garie līgumi saskaņoti ar tirgus īpašnieku – Rīgas domi. Pieņemot, ka daļa papīru varētu būt pašvaldības skapjos, tirgus vadība nomas līgumu izvērtējumu nodeva domes juristiem un par to aizmirsa.
„Jā, ir pilnsapulcē skatīts kaut kāds līgums. Vai tas bija šis līgums, skatīts akts par ieguldījumiem. Akts nav piešūts klāt… Tika konstatēts, ka konkrēti zaudējumi…vai vispār šo zaudējumu esamību nevar pierādīt,” saka Spūle.
Ilze Spūle ir pašvaldības komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece. Viņa stāsta, ka domē ir Centrāltirgus sapulču protokoli, bet pēc tiem ne vienmēr var pateikt, par kādu līguma projektu ir runa. Savāktā mape neļauj spriest, vai tirgus vadītāji vai starpniekfirmas nodarījuši pilsētai zaudējumus. Spūle arī uzver, ka jāņem vērā noilgums, proti, vai ir vērts tērēt resursus papildu ekspertīzēm par 10 gadus seniem notikumiem, turklāt diez vai pašvaldība atklātu ko vairāk, kā izmeklētāji bijušās tirgus vadītājas lietā.
Abramovs sola ieviest kārtību
Starpniekfirmas tikmēr turpina saimniekot vairākos Centrāltirgus paviljonos un citos plačos. Pērn savas pozīcijas atstāja vienīgi deputātam Kameņeckim agrāk piederošais zivju paviljona apsaimniekotājs, nespējot izpildīt prasības. Piena un gastronomijas paviljonos turpina saimniekot firma „Viaro”, kas ar šo darbu 2011.gadā nopelnīja nepilnus 200 tūkstošus latu.
Abramovs sola mēģināt pirms termiņa beigām izbeigt līgumu ar „Viaro”, lai piena un gastronomijas paviljonus varētu apsaimniekot pats Centrāltirgus, tāpat kā pārējos trīs paviljonus. Abramovs gan tūlīt piebilst, ka administrācija necentīsies gūt maksimālu peļņu, tā vietā investējot unikālajās būvēs – apkures un dzesēšanas iekārtās un jumtos. Ieņēmumi no zivju paviljona tirgum pērn bijuši nedaudz mazāki, nekā iepriekš maksāja starpniekfirma.
Pilnīgi pretēji teritorijās ārpus paviljonu ansambļa Abramovs arī turpmāk ļaus saimniekot privātfirmām, jo tās nodrošina precīzi zināmu summu budžetā.
