ĪSUMĀ:
- FM aplēses: Bordāna deklarācijā iecerētajam vajadzētu 1,7 miljardus eiro.
- “Attīstībai/Par!”: Bordāna iecerēm budžetā nebūs naudas, darbs jāsāk no nulles.
- Arī Nacionālā apvienība piesardzīga: Uz šo dokumentu paļauties grūti.
- Bordāns: Darbs pie valdības deklarācijas sagatavošanas ir jāturpina.
- Bordāns skaidro – ne viss jāizpilda jau nākamgad.
Tomēr jau trešdien Jaunās konservatīvās partijas, “KPV LV”, Nacionālās apvienības, „Attīstībai/Par!” un „Jaunās Vienotības” politiķi atkal sēdīsies pie sarunu galda, lai saprastu, kā šādā situācijā rīkoties.
„Ir jākonstatē, ka tas sapņu kuģis ir uzskrējis uz fiskālā sēkļa,” tā pēc tikšanās ar par valsts budžeta tapšanu atbildīgajām Finanšu ministrijas amatpersonām otrdien konstatējis „Attīstībai/Par!” politiķis Daniels Pavļuts.
Finanšu ministrija aplēsusi, ka premjera amatam nominētā Jāņa Bordāna piedāvātajā valdības deklarācijas projektā jau sākotnēji iekļauto pasākumu īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 1,7 miljardi eiro. Tiem vēl pieskaitot jau aizejošās valdības apstiprinātos solījumus, piemēram, par mediķu un tiesnešu algu palielināšanu, sanāk, ka solījumu izpildei vajadzīgi teju 2 miljardi eiro.
Šādas naudas budžetā nav, tādēļ darbs pie deklarācijas izstrādes jāsāk no nulles, uzstāj Pavļuts.
„Izskatās, ka tai ir jābūt citai valdības deklarācijai. Tam ir jābūt konceptuāli citam dokumentam. Sabiedrībai ir jāpasaka, ka šie solījumi ir neizpildāmi,” paziņoja Pavļuts.
Līdzīgu pozīciju pēc otrdienas sarunas ieņēmusi Nacionālā apvienība. Tās līderis Raivis Dzintars pauda pārliecību, ka būtu bezatbildīgi iekļaut valdības deklarācijā solījumus, kurus valdība nespēs izpildīt.
Budžets vēlēšanu gadā
Vēlēšanu gada Latvija līdz 15. oktobrim iesniedz ES saīsināto vispārējo valdības budžeta plāna projektu pie nemainīgas politikas scenārija. Jaunās valdības budžets jāiesniedz EK un eirogrupai atkāroti. Ja valsts neievēro finanšu stabilitātes nosacījumus, EK var prasīt to pārstrādāt. Ja prasības nepilda, EK var prasīt koriģēt budžetu, kompensēt neatbilstības.
Ja budžets nav pieņemts līdz 2019.gada sākumam, izdevumus nosaka finanšu ministrs. Tad valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 12. daļu no iepriekšējā gada piešķirtā. Ja budžeta nav, izdevumu “griesti” neietver jaunos lēmumus.
Vairāki likumi paredz lielākus izdevumus pensijām, solīts celt algas. Taču - ja nav budžeta, to īstenot nevarēs.
Nākamajā gadā ieņēmumi prognozēti 9,18 miljardi eiro, izdevumi – 9,2 miljardi eiro. 2018. gada valsts budžeta ieņēmumi bija plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.
„Nav atbildes, kur ņemt līdzekļus, lai segtu to, kas jau šobrīd ir ierakstīts deklarācijā. Līdz ar to ir ārkārtīgi grūti paļauties uz šo kā uz dokumentu, kam var uzticēties, lai virzītos uz priekšu,” sacīja Dzintars.
Tikmēr valdības vadītāja amatam nominētais Bordāns domā, ka darbs pie valdības deklarācijas sagatavošanas ir jāturpina.
Gatavojot deklarācijas piedāvājumu, Jaunā konservatīvā partija tajā iekļāvusi partiju priekšvēlēšanu programmās ietvertos solījumus, taču tie visi neesot jāizpilda jau nākamgad, sprieda Bordāns.
Bordāns atzina, ka situācija ir diezgan saspringta, jo nākamgad budžetā esot jāatrod 220 miljoni eiro aizejošās valdības saistību izpildei, taču Latvijā ekonomika aug.
„Noteiktas politikas būs jāpārskata, kādos termiņos tas ir iespējams. Nav ne no viena būtiskā plāna, kas ir mūsu iecerēs, jāatsakās. Ekonomika ir augoša, 200-300 miljonu eiro iekšzemes kopprodukta pieaugums ir katru gadu. Šajos ietvaros ir iespējams nofinansēt tos pasākumus, kurus mēs esam paredzējuši,” uzskata Bordāns.
Viņaprāt, patlaban svarīgākais ir apstiprināt jaunu valdību, lai tā varētu sākt darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas.
To, ka valdības veidošanas sarunas varētu tuvoties strupceļam, apliecināja arī notikumi otrdien Saeimas sēdē. “Attīstībai/Par” deputāts Mārtiņš Bondars no Saeimas tribīnes kritizēja lēno darba tempu parlamentā, bet viņa kolēģis Artuss Kaimiņš no “KPV LV” oponēja, ka svarīgākais ir izveidot stabilu valdību.
Jau trešdien, kad paredzētas nākamās sarunas, varētu tikt viesta lielāka skaidrība par nākamās valdības izveidošanu.
KONTEKSTS:
Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas turpināja diskusijas par iespējamo darba plānu, ko apsprieda arī ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem.
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki - Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība".
Partijas topošās valdības darba plānu pārrunāja arī pirmdien, 12. novembrī. JKP līderis, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns pēc tikšanas paziņoja, ka pašlaik ir vienošanās par astoņām valdības prioritātēm. Starp tām viņš minēja tiesiskumu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmas risinājumu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, izglītību, pārmaiņas veselības jomā, demogrāfijas jautājumus, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī finanšu stabilitāti un drošību.
Pagaidām Bordānam un viņa potenciālajai valdībai atbalstu paudusi tikai "KPV LV", savukārt "Jaunā Vienotība" to būtu gatava atbalstīt ar vairākiem nosacījumiem. Pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki vēl nav pauduši skaidru nostāju par iespējamu atbalstu Bordāna veidotājai valdībai.
Tikmēr ministriju aprēķini par to, cik izmaksātu JKP ieceres par pensijām un pabalstiem, liecina, ka budžetā vajadzīgi simtiem miljonu eiro.
