“Tas [Kanādas karavīru skaits Latvijā] šobrīd mainīsies, jo notiek rotācija, mācības. Bet netiek izskatīts, ka būtu jāpalielina dalībnieku skaits no Kanādas,” sacīja ministrs.
Kanādas vadītajā kaujas grupā gan šogad iesaistīsies karavīri no vēl divām valstīm – Slovākijas un Čehijas, viņš piebilda.
Bergmanis pauda, ka viņa rīcībā neesot informācijas par to, ka NATO samitā tiktu plānots lemt par NATO klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. “Mēs, protams, pārrunājām arī tuvojošos NATO samitu Briselē, bet galvenokārt runājām par tādiem jautājumiem kā komandvadības struktūra un citām svarīgām lietām, un, protams, to, kā mums ir veicies ar Varšavas lēmuma realizāciju,” sacīja ministrs.
Viņš gan pieļāva, ka šis jautājums varētu tikt pārrunāts tuvākajās dienās, kad Briselē būs kārtējā NATO ministru tikšanās.
Tikmēr Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš norādīja, ka NATO klātbūtnes paplašināšana Austrumeiropā šobrīd nav nepieciešama. “Ja mēs izvietojam papildu spēku, tas var būt arguments tiem Krievijā, kas uzsver, ka NATO ir agresīvs bloks. Ja pašreiz situācija nemainās, tad šādi papildus spēki nav vajadzīgi. Pilnīgi pietiek ar šiem, varbūt nostiprinot tos,” sacīja Bērziņš.
Pašlaik NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā ir vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.
