Jana Daugavpils Universitātē apgūst angļu un spāņu valodu. Šis mācību gads Janai ir īpašs – tas ir pēdējais un pavisam maz atlicis, lai tiktu iegūts bakalaura grāds. Jana ir priecīga, ka viņai ir iespēja mācīties, jo īpaši tagad, kad viņa var iztikt bez citu cilvēku palīdzības un brīvi pārvietoties pa universitātes gaiteņiem un telpām.
Modernizācijas rezultātā universitātē ir ierīkots lifts, pielāgoti sanitārmezgli, kā arī uzstādīts pacēlājs. "Kad iestājos, tad sākumā aprunājos ar dekānu un programmas vadītāju un visas studijas un lekcijas man tika piemērotas pirmajā stāvā. (..) Pārmaiņas ir uz labo pusi. Ir jāprot novērtēt to, kas jau tiek darīts, nevis jāsūdzas par to, kas jau ir procesā," teica programmas "Angļu filoloģija un spāņu valoda" studente Jana Ķapsņa.
Neskatoties un vides pieejamību, Jana ir vienīga studente ar invaliditāti, kas pašlaik mācās izglītības iestādē. Viņa norāda, ka šeit jūtas droši un brīvi, kursa biedri ir izpalīdzīgi, vienīgais, kas dažreiz liek satraukties – lielais mājas darbu skaits. "Sabiedrība uz cilvēkiem, kuri ir ratiņkrēslos, reaģē dažādi un pastāv arī stereotipi, ka mēs varētu būt ne tik mentāli attīstīti, Vienīgās grūtības ir mācību slodze, bet nu jau trešo gadu pēc kārtas tieku galā," saka Jana.
Arī Rēzeknes Augstskolai ir visas iespējas, lai šeit varētu mācīties cilvēki ar invaliditāti. Augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele uzsver, ka mācību iestādei ir pieredze darbā ar studentiem, kam ir bijuši kustību traucējumi, kā arī dzirdes traucējumi. Uz jautājumu, kāpēc jaunieši ar invaliditāti tomēr nesteidz papildināt studentu rindas, atbilde nenāk viegli, kaut arī pēc Juško-Štekeles vārdiem no savas puses mācību iestāde ir spērusi vairākus soļus pretī.
"Man patiešām ir grūti spriest. Mēs pat ar invalīdu biedrību esam runājuši. Mums ir bijis pat tāds solis, ka mēs devām studiju maksas atlaides cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Šobrīd mums tādu "ekstru" nav, jo ir pietiekami daudz budžeta vietu," norāda studiju prorektore.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas statistika liecina, ka šobrīd vecumā no 17 līdz 25 gadiem dažādu pakāpju invaliditāte piešķirta vairāk nekā 13 000 jauniešu. Kaut arī pastāv iespēja tikt budžeta vietās, kā arī saņemt stipendijas, apgūt augstāko izglītību izvēlas vien nedaudzi no viņiem.
