Kārsavas novada Salnavas ciemata centrā iekoptajā parkā jau sestdien uz tikšanos ieradīsies turpat vai 90 audžuģimeņu pārstāvji no vairākiem pierobežas novadiem.
Kopumā vismaz 20 ģimenes ar bērniem savdabīgā telšu pilsētiņā te dzīvos divas dienas, lai pavadītu laiku kopā, gūtu jaunas zināšanas, noderīgas prasmes, apmeklētu psihologu un iepazītu latgaliešu kultūru.
“Mēs braucām katru gadu uz salidojumu, ko organizēja ministrija, bet nu tad viņi pārtrauca. Mums tā pietrūka un mēs nolēmām, ka vajag atsākt, jo tas ir pasākums, kas tiešām mums ir vajadzīgs,” stāsta audžumamma ar desmit gadu stāžu un pasākuma organizatore Ingūna Jansone.
Viņa uzskata, ka gan bērniem, gan vecākiem ir nepieciešama iespēja izrauties no ierastās vides, tāpēc tādi salidojumi un vasaras nometnes ir ļoti nepieciešamas gan vieniem, gan otriem.
“Tādi pasākumi saliedē, jo braucam ar visu ģimeni, nakšņojam teltīs un bērniem patīk. Agrāk braucām uz nometnēm pa visu Latviju, tad varējām redzēt kaut ko citu no Latvijas, tur, kur neesam bijuši. Mēs satikāmies ar citu reģionu ģimenēm. Tas deva sajūtu, ka tu neesi viens” pārdomās dalās Jansone.
Šāda veida pasākumus novērtējusi arī Irēna Mieze - audžumamma no Malnavas pagasta. Viņas ģimenē pirmais audžubērns ienācis pirms 10 gadiem.
“Pašlaik manā ģimenē ir divi aizbildnībā esoši bērni un divi audžubērni. Trīs puikas un viena meitene. Mums katru gadu ir salidojumi, tā saucamās vasaras nometnes. Ieguvums ir gan vecākiem, gan pašiem bērniem. Šogad bērniem ir radošās darbnīcas un citas aktivitātes. Mammām – citas nodarbības ar speciālistiem,” - stāsta Mieze.
Salidojuma organizatore zilupiete Jansone uzsver, ka galvenā audžuģimeņu problēma, viņasprāt, ir nevis finanses, kā to mēdz uzsvērt sabiedrībā, bet gan cilvēku attieksme pret pamestiem, slimiem un problemātiskiem bērniem.
“Mēs esam audžuģimene no 2006. gada. Daudzi bērni jau ir izauguši un aizgājuši savā dzīvē. Pašlaik mums ir septiņi bērni vecumā līdz 18 gadiem un divi pieaugušie, bet tie ir ar garīgās attīstības traucējumiem, invalīdi. Mūs lielākoties nomāc sabiedrības attieksme, ļoti grūti ir skolās, bērnudārzos. Mēs viņus pieņemam kā savus, un viss ir kārtībā, taču ar tām skolām un skolotājiem ir kā ir," atzīst Jansone.
Šobrīd Latvijā audžuģimeņu vecākiem netiek piešķirtas sociālās garantijas un tas nozīmē, ka nav iespējas aiziet atvaļinājumā vai saņemt slimības pabalstu. Audžuvecāki saņem tikai atlīdzību par pienākuma veikšanu, nevis algu.
Tas šādām ģimenēm uz nākotni liek raudzīties diezgan pesimistiski, turpina Jansone. “Man gribētos tās sociālās garantijas, jo kad man būs jāiet pensijā man tās vienkārši nebūs. Sākumā audzināju savus bērnus, tagad svešus," norāda Jansone.
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka uzskata, ka pašvaldības pienākums ir atbalstīt audžuģimenes, jo tādu cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību un audzināt ne tikai savus, bet arī svešus bērnus, ir pavisam nedaudz. “Kārsavā bija četras, tagad trīs ģimenes, kuras ir uzņēmušās šo lielo lomu, es neteikšu slogu, tā ir loma, jo tam ir tiešām ir jāizaug, jānobriest un arī jābūt spējīgam pieņemt svešu bērnu kā savu paša. Ja tas ir kā slogs, tad nekāda kopsaucēja nevarēs atrast un būs vairāk ļaunuma, nekā labuma," pauž Silicka.
Divu dienu Latgales audžuģimeņu salidojums-seminārs, ko katru gadu citā vietā organizē paši audžuvecāki un atbalsta vietējā pašvaldība, sestdien pierobežas audžuģimenes pulcēs Kārsavas novada Salnavā.
