Iespējamā tanku izvietošana ir daļa no ASV operācijas „Atlantic Resolve” Baltijas valstīs un Polijā, lai vairotu to drošību.
Gandrīz 50 bruņutransportieri jau ir izvietoti un vēl ap simts tankiem „M1 Abrams” un kaujas mašīnām „Bradley” paredzēts novietot Vācijā un, iespējams, arī citās valstīs, aģentūrai AFP sacīja Hodžess.
„Karavīri ieradīsies un piedalīsies apmācībās, un tad dosies atpakaļ. Tehnika paliks,” norādīja Hodžs.
ASV ģenerālleitnants skaidroja, ka tas būs daudz lētāk, nekā vadāt tos pāri Atlantijas okeānam, un arī efektīvāk apmācību misijai.
"Es izvērtēšu iespējas šī bruņojuma izvietošanai rotu vai bataljonu apmērā mazākajās valstīs, iespējams, Baltijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā," sacīja Hodžess.
Iepriekš ziņots, ka ASV armijas Eiropā karavīru klātbūtnes palielināšana Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā no šī gada aprīļa apliecina ASV atbalstu NATO un kopīgajām drošības saistībām, piedaloties papildu militārajās mācībās un pastiprinot sadarbību drošības jomā ar partneriem un sabiedrotajiem.
Militārās sauszemes mācības tiek organizētas pēc Latvijas iniciatīvas un palīdzēs veicināt sadarbspēju ar nelielu vienību, kā arī vadītāju apmācību.
ASV karavīru ierašanās reģionā notiek papildus iepriekš plānotām daudzpusējām sauszemes militārajām mācībām, piemēram, "Combined Resolve II", "Saber Strike", "Rapid Trident" un "Saber Guardian".
Šā gada septembrī Velsas samitā NATO valstu vadītāji, apstiprinot alianses reaģēšanas plānu, vienojās par virkni pasākumu, kas sekmēs turpmāku alianses spēju attīstību un palīdzēs reaģēt uz mainīgo drošības vidi. Saskaņā ar plānu panākta arī vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.
Tāpat samitā Velsā septiņu valstu pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto apvienoto reaģēšanas spēku (ARS) izveidi, ko veidos arī Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva un Latvija.
Aktīvāk mācībās tieši Austrumeiropā piedalās arī citi rietumu sabiedrotie. Piemēram, pagājušajā nedēļā Polijā mācības sāka tanku vienība no Lielbritānijas kopā ar astoņsimt britu karavīriem. Nekad iepriekš britu tanki nebija atradušies tik tālu Eiropas austrumu virzienā.
„Šogad Polijas militāro mācību nometnēs uzturējušies vairāk nekā astoņi tūkstoši sabiedroto karavīru, un pašlaik Polijā mācās 1800 karavīru. Domāju, ka tā ir ļoti praktiska to lēmumu realizēšana, kas tika pieņemti pavasarī saistībā ar Ukrainas-Krievijas krīzi,” sacīja Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks.
Tikmēr Ukrainā trešdien viesojās NATO spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis Filips Brīdlovs. Viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Vizīte notikusi neilgi pēc tam, kad Ukrainas valdība paziņoja par neitralitātes politikas atcelšanu un turpmākajiem centieniem virzīties uz NATO, un prezidents Porošenko apstiprināja, ka šai virzībai izstrādāts speciāls plāns, kas veiksmīgas realizācijas gadījumā varētu vainagoties ar tautas referendumu par dalību Ziemeļatlantiskajā aliansē.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka kopš krīzes sākšanās Austrumukrainā un Krievijas agresīvās rīcības Ukrainas sabiedrības atbalsts NATO ir krietni audzis un pašlaik jau vairāk nekā puse pilsoņu atbalsta dalību aliansē. Eksperti gan norāda, ka līdz tam vēl ļoti tāls ceļš ejams, un par reālu Ukrainas pievienošanos NATO tuvāko gadu laikā gan, visticamāk, ir pāragri runāt.