Par latentiem sauc tādus noziegumus, par kuriem policijai dažādu iemeslu dēļ neziņo. “Nodarījumu ar visaugstāko latentumu ir tie nodarījumi, kas ir vērsti pret personas dzīvību un veselību. Tie ir miesas bojājumi, vardarbība ģimenē,” pastāstīja Valsts policijas prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Analizējot aptaujas rezultātus, policisti bijuši pārsteigti, ka daudzi neziņo arī par sabiedriskās kārtības neievērošanu. “Sīkas ķibeles, kur cilvēks patiesībā neredz jēgu vai neredz, ka kāds viņam varēs palīdzēt tik galā ar kaimiņu, kurš katru nakti taisa troksni,” skaidroja Rinkevics.
Neziņot par noziegumu cilvēki izlemj 40% gadījumu. Rinkevics deputātiem sacīja, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, līdzīga situācija ir arī citur Eiropā: “40% izklausās daudz, bet patiesībā līdzīgi mēs esam ar visām citām Eiropas valstīm.”
Visbiežāk cilvēki izvēlas policijā nevērsties, jo nodarījumu uzskata par maznozīmīgu. Piemēram, ja sabiedriskajā transportā kabatzaglis nozog naudas maku. Otrs neziņošanas iemesls – policija nepalīdzēs. Cilvēki arī uzskata, ka došanās uz policiju un tālākās izmeklēšanas procedūras patērēs pārāk daudz viņu laika.
Savukārt, ja runa ir par vardarbīgiem noziegumiem, par kuriem cietušie neziņo, tad tur iemesli ir citi. “Pārējie nodarījumi pret personas dzīvību un veselību ir ļoti intīmi. Tie parasti notiek ģimenē vai pazīstamu cilvēku starpā. Un iemesls, kāpēc neziņo, ir tāds, ka cilvēks nevēlas, lai kāds par to uzzina. Līdz ar to tie iemesli ir dziļi personiski,” skaidro Rinkevics.
Katru gadu policijā saņem 7-8 tūkstošus zvanu par vardarbību ģimenē.
Savukārt aptauja rāda, ka vairāk nekā 56% cietušo izvēlas policijai par piedzīvoto vardarbību neziņot.
Rinkevics deputātiem uzsvēra, ka par tiem nodarījumiem, kas ir vērsti pret personas dzīvību un veselību, kur cietuši abu dzimumu pārstāvji, policija ļoti bieži neuzzina:
“Jo smagāki nodarījumi, jo augstāks latentums.
It sevišķi, ja tās ir izvarošanas, jebkāda veida netiklas darbības pret vīrieti, tad patiesībā pēc palīdzības nevēršas faktiski neviens.”
Deputāti pētījumu atzina par ļoti interesantu, taču jautājumu uzdošanā bija kūtri. Deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotības" frakcija) sacīja, ka pētījums savā ziņā ir policijas darba spogulis: “Lai cilvēks redzētu jēgu vērsties policijā, policijai jābūt institūcijai, kas gatava palīdzēt un kas gatava skaidrot būšanas un nebūšanas. Lai cilvēkam nezustu vēlme vērsties policijā par ģimenes skandāliem vai par kaimiņa izdarībām.”
Savukārt deputāts Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) teica, ka cilvēkiem arī pašiem sevi jāsargā un jāraugās nekļūt par noziedznieka upuri: “Ir cilvēki, kas provocē. Provocē arī zagļus, kad tur tas maks ir redzams un praktiski jebkurš var izvilkt, un dažādas citas lietas. Es nerunāju par apģērbu. Ir zināmas vietas, ka tur var visādi notikumi.”
Komisijas sēdes noslēgumā deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) uzdeva retorisku jautājumu, cik ir to gadījumu, kad policija iesniegumu atsakās pieņemt.