AM risinās saspringto situāciju ar Latvijas Kara muzeja direktori Fleiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 1 mēneša.

Vēstīts, ka muzeja darbinieki nākuši klajā ar publisku vēstuli, kurā velta asu kritiku ilggadējās muzeja direktores Aijas Fleijas darba metodēm. Direktore savukārt par pārmetumiem ir neizpratnē un tos noraida. Otrdien, 29.septembrī, Kara muzejā notiks ārkārtas sapulce, bet Aizsardzības ministrija (AM), reaģējot uz vēstuli, ir uzsākusi dienesta pārbaudi.

„Tā situācija brieda gadiem, vienkārši tas reizēm ir bijis noklusēts vai pārsāpēts, muzeja darbinieki vienkārši ir ļoti pacietīgi,” pastāstīja Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs.

Viņš uzsver, ka publiskā vēstule, kurā izskan asa kritika par muzeja direktores darba metodēm, nav spontāns solis – darbinieku neapmierinātība ilgusi gadiem, un nu beidzot vadzis lūzis, atskāršot, ka situāciju muzeja iekšienē atrisināt nebūs iespējams.

„Normāla situācija tā nav, jo nav šī dialoga un tā nav jau krietnu laiku. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielu daļu no problēmjautājumiem, kas ir bijuši un ir, var atrisināt normālas komunikācijas rezultātā. Bet šādas normālas komunikācijas nav,” skaidro direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs.

Kā atklāj publiskā vēstule, darbinieki ir neapmierināti par direktores izvairīgo sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), ar viņas autoritāro jeb vienpersonisko vadības stilu, kas izskauž darbinieku iniciatīvu, ar to, ka viņa gadiem nemeklē risinājumus muzeja infrastruktūras uzlabošanai.

Darbinieki norāda, ka Aijas Fleijas personā vairs nesaskata līderi un rīcības spējīgu vadītāju, kas turpmāk spētu īstenot muzejam uzstādītos mērķus.

Vēstuli parakstījusi lielākā daļa, proti, 51 no 68 muzeja darbiniekiem. „Jūs saprotat, ir grūti 51 cilvēka parakstu dabūt tā nejauši, uz emocijām, ja katram nav bijusi saskare ar direktores netaisnīgumu, ” pavēstīja Mārtiņš Mitenbergs.

Kara muzeja direktore Aija Fleija savukārt uzskata, ka viņai adresētie pārmetumi ir nepamatoti – viņas vērtējumā sadarbība ar NBS ir gana rezultatīva, arī infrastruktūras uzlabošanā darīts ir ļoti daudz, un pastāv arī atvērts dialogs ar darbiniekiem, ikvienam esot iespēja izteikties zinātniskās padomes sēdēs un labas idejas tiekot atbalstītas.

Publiskā darbinieku vēstule viņai esot negaidīta un radot mulsumu: „Tas mani mulsina, jo neviena pazīme nerāda, ka kaut kas ir noticis tāds, kādēļ šobrīd ir kaut kas ļoti steidzami jādara. Mēs šeit, muzejā, kontaktējamies ļoti normālā savstarpējā veidā, nekad nav bijis tā, kad kaut kas pa darba līniju būtu liegts kādam."

Aija Fleija Latvijas Radio noraidīja, ka viņai būtu autoritatīvs vadīšanas stils: „Es domāju, ka nekādā ziņā!”

Otrdien, 29.septembrī, direktore izsludinājusi ārkārtas sapulci, kurā tiksies ar kolektīvu, lai pārrunātu situāciju.

Pamatojoties uz muzeja darbinieku vēstuli, AM sākusi dienesta pārbaudi, kuras mērķis ir izvērtēt visu pieejamo informāciju un faktus par radušos situāciju, lai dotu savu slēdzienu. „Aizsardzības ministrija darīs maksimāli visu iespējamo, lai šis darbs tiktu izdarīts pēc iespējas ātrākā laikā. Jo galu galā šeit ir iesniegta vēstule, kuru ir parakstījis ļoti liels Kara muzeju darbinieku skaits, un šai saistībā mēs ļoti nopietni izturamies pret šo jautājumu,” pavēstīja AM pārstāvis Kaspars Galkins.

Ņemot vērā, ka tā ir padziļināta dienesta pārbaude, ko veic AM, izvērtēšana varētu ilgt vairākus mēnešus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti