Alūksnes slimnīcā kvotu pārstrāde atkārtojas gadu no gada. Slimnīcai kvotas tiek piešķirtas palīdzības sniegšanai Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem, bet netiek ņemts vērā tas, ka plašākā apkārtnē Alūksnes slimnīca ātrās palīdzības dienestam ir tuvākā un, kā stāsta uzņemšanas nodaļas ārste Līvija Eriņa, pieaug pacientu skaits no citiem novadiem.
„Izvēle nepastāv – pacients ir, viņa jāpalīdz. Dienests strādā pēc principa, ka pacientu piegādā tuvākā neatliekamās palīdzības slimnīcā. Alūksnē pēdējā gada laikā par 25% pieaug neatliekamās palīdzības pacientu skaits no blakus rajoniem, un tiem vispār nav paredzēts finansējums," stāsta Alūksnes slimnīcas valdes loceklis un ārsts Leonīds Perevertailo un norāda, ka šis pacientu skaita pieaugums ir saistīts arī ar to, ka laukos cilvēkiem nav līdzekļu, par ko iegādāties medikamentus, tādējādi izpaliek ārstēšanas turpināšana, ja ir bijusi akūta vaina, un drīz vien pacients atkal nokļūst slimnīcā.
„Kvotas neatliekamā palīdzībā nevar būt. Ir sezonāli apstākļi, slidens laiks – kā varam zināt, kur kritīs, kur lauzīs?" - Leonīds Perevertailo uzskata, ka neatliekamās palīdzības kvotēšana ir savā ziņā visai absurda.
Alūksnes novada pašvaldībā, kas kopā ar Apes novadu ir slimnīcas saimnieki, vērtē, ka nu jau kuro gadu rudens pierāda - pacientu ir vairāk, nekā valsts paredzējusi. Tāpēc novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauž neizpratni, kāpēc, nosakot kvotas, netiek ņemta vērā reālā situācija.
„Pirmkārt, kvotas rēķina par 11 mēnešiem, un ja vēl ņemtu vērā to, kas iepriekšējā gadā... Ja ierēdņiem dots uzdevums, ka ar katru gadu neatliekumās palīdzības gadījumu skaits samazināsies, tad cits jautājums... Tad jāsaka paldies pārējām ministrijām, ka nav sākuši ugunsgrēkus kvotēt, glābšanu kvotēt..." sarkastisks ir Dukulis.
Slimnīcā atzīst, jā, gada beigās gan nauda tiek meklēta, bet tad, kā uzskata mediķi, jau ir par vēlu. Arī šobrīd vēl papildu finansējums nav saņemts, bet neatliekamās palīdzības kvotas bija pārstrādātas jau septembrī.
