ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio un LTV kategoriski iebilst pret ieceri no 2026. gada neveidot saturu krieviski.
- Šāda iecere iekļauta valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā.
- Sabiedriskie mediji: Šāds lēmums ir diametrāli pretējs mērķim stiprināt informatīvās telpas drošību.
- Sabiedriskie mediji aicina politiķus stratēģiski gudri risināt sabiedrības saliedētības jautājumus.
- Mediji norāda: iecere koncepcijā iekļauta, neapspriežot to ar LR un LTV, SEPLP un ekspertiem.
Sabiedrisko mediju ieskatā "pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību".
"Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos. Cerēt, ka visi cilvēki, kas ikdienā patērē mediju saturu krievu valodā, no 2026. gada 1. janvāra pārslēgsies uz latviešu valodā raidošiem medijiem, ir vēlmju domāšana, nevis pētījumos par plašsaziņas līdzekļu patēriņa paradumiem balstīts lēmums," uzsvērts sabiedrisko mediju paziņojumā.
Sabiedriskie mediji aicina politiķus kompetenti un stratēģiski gudri risināt sabiedrības saliedētības jautājumus.
Tāpat sabiedriskie mediji par nepieņemamu uzskata sasteigto šāda lēmuma virzīšanas (kā ierobežotas pieejamības dokumentu) un pieņemšanas procesu, kurā nenotika konsultācijas ar sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, pašiem medijiem un ekspertiem, kas padziļināti pētījuši dezinformācijas jautājumus hibrīdkara apstākļos.
Tāpēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzija aicina Nacionālās drošības komisiju un Saeimu kopumā pārvērtēt valdības atbalstīto un parlamentā iesniegto koncepcijas projektu, precizējot sadaļu par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp svītrojot aizliegumu sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā.
Sabiedriskie mediji veido saturu mazākumtautību valodās divās platformās – audio formātā "Latvijas Radio 4 – Doma laukums", kā arī multimediāli sabiedrisko mediju portālā Rus.LSM.lv.
"Gemius" dati liecina, ka portāls Rus.LSM.lv šī gada augustā sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju. 2022. gadā platforma ieguva rekordlielu auditoriju sociālajos medijos "Facebook" un "YouTube", sasniedzot lietotājus ne vien Latvijā, bet arī Ukrainā un citur, kas apliecina nozīmīgu Latvijas sabiedriskā medija eksportspēju. Dati rāda stabili pieaugošu pieprasījumu pēc kvalitatīvas informācijas krievu valodā – Rus.LSM.lv sekotāju skaits "Facebook" 2022. gadā pieauga par 45% (pret 2021. gadu); "YouTube" – par 75%. Izaugsme "YouTube" turpinājās arī 2023. gadā – pirmajā pusgadā video skatījumu skaits pārsniedza 9 miljonus, kas ir vairāk nekā 2022. gadā, kad 12 mēnešos skatījumu skaits sasniedza 7,7 miljonus.
Savukārt "Latvijas Radio 4" nedēļā sasniegtā auditorija ir apmēram 150 000 klausītāju ("Kantar TNS" dati). Teju puse šo klausītāju ir vecumā virs 65 gadiem, tātad atrodas dezinformācijas riska grupā. Latvijas Radio aplēses liecina – ja "Latvijas Radio 4" tiktu slēgts, sabiedriskais medijs zaudētu 100 000 līdz 125 000 lielu auditoriju (lielākoties Rīgā un Latgalē), neskaitot digitālā satura lietotājus un "Latvijas Radio 4" podkāstu klausītājus (2022. gadā tie bija vidēji 100 tūkstoši klausījumu mēnesī jeb 1,255 miljoni klausījumu gadā).
KONTEKSTS:
Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas projektā norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos.
Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
Šī aktualizētā koncepcija vēl būs jāapstiprina Saeimai.
