Vērtējumi par Kultūras ministrijas lēmumu "Gaismas pils" infrastruktūras būvnieku izraudzīties sarunu procedūrā, nevis atklātā konkursā, ir atšķirīgi. Vieni saka - nedrīkst riskēt ar valsts prestižu, ja garo iepirkuma procedūru dēļ bibliotēka nākamgad nebūs gatava. Citi brīdina, ka šis lēmums ir bīstams precedents citām reizēm un vēl vairāk saļodzīs uzņēmēju ticību Publisko iepirkumu likumam.
"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā mēs vienmēr esam balansējuši starp vēlmi un iespējām. Un šī bibliotēka ir izrādījies tas stikla kalns, kas treknajos gados bagātajiem tēva dēliem likās pārāk vienkārši sasniedzams mērķis." - tā pirms diviem gadiem Nacionālās bibliotēkas spāru svētkos sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Toreiz vēl valdīja cerība, ka Gaismas pili izdosies pabeigt un iekārtot līdz šī gada rudenim, bet kopš tā brīža termiņi atkal ir pārcelti, un balansēšana starp vēlmēm un iespējām arvien turpinās.
Tagad visi saspringti cer, ka grandiozajai būvei punktu varēs pielikt līdz 2014.gada sākumam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Taču Gaismas pils projektu aptumšojis kārtējais starpgadījums - pēc teju astoņu gadu kopdarba par līguma laušanu paziņojis projekta sabiedriskais uzraugs - "Delna".
Konflikta pamatā ir Kultūras ministrijas lēmums vairāk kā 10 miljonus latu vērto bibliotēkas infrastruktūras būvdarbu līgumu bez konkursa uzticēt bibliotēkas pašreizējam celtniekam - "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai".
"Delnas" vadītājs Kristaps Petermanis šo lēmumu sauc par bīstamu precedentu, jo politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ liela nauda tiek sadalīta bez konkurences: "Mūsuprāt, tas gan piešķir ļoti negatīvu auru Gaismas pils projektam, gan tā ir ļoti slikta zīme attiecībā uz turpmākajiem lieliem valsts infrastruktūras projektiem, gan vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem un investoriem. Jo tas ir skaidrs, ka par spīti valdības tiesiskuma un reformu retorikai, brīžos, kad ir kādas politiskas ambīcijas vai personiskie mērķi, mēs varam rīkoties, kā tas pašlaik ir raksturīgi Krievijai un Baltkrievijai un bija raksturīgi Latvijai pirms pieciem vai desmit gadiem. Katrā ziņā mēs nebijām gaidījuši, ka kaut kas tāds atkārtosies vēl joprojām 2013.gadā un jo īpaši saistībā ar tik redzamu projektu kā Nacionālā bibliotēka."
"Delna" tādēļ gatavos sūdzību Eiropas Komisijai un brīdina par nepatīkamām tiesiskām sekām. Savukārt Kultūras ministrija uzskata, ka rīkojusies nevis prettiesiski, bet izvēlējusies šajos apstākļos labāko iespējamo variantu, jo pašreizējais būvnieks ne vien sola pabeigt darbus līdz gada beigām, bet piesolījis par pusotru miljonu latu zemāku cenu, nekā piedāvāja konkursā. "Tas rezultāts mūs šobrīd patiesībā apmierina, jo, kad mēs beidzām konkursu, mazākā cena tika apstrīdēta un nākamā cena bija 10,1 miljons latu [bez PVN], kādas naudas valstij vienkārši nebija. Mēs stādījām [būvuzraugiem] "Hill International" uzdevumu, ka mūsu mērķis ir ievērojami ietaupīt līdzekļus. Līdz ar to pagaidām vienošanās cena ir 8,89 miljoni latu. Mēs ietaupām vairāk nekā miljonu latu, un šāda nauda ministrijas rīcībā ir," skaidroja kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.
Ministrija arī argumentē, ka jauna konkursa gadījumā būvlaukuma dīkstāve izmaksās prāvu naudas summu un valsts krietni izblamēsies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, kur jaunajai bibliotēkas ēkai paredzēta nozīmīga loma.
Tam, ka likmes ir augstas, piekrīt arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, kam "Delna" pārmet situācijas neizvērtēšanu pēc būtības. Gaile atzīst, ka lēmums atļaut sarunu procedūru nav bijis viegls, tomēr šis ir unikāls projekts, un to nevar vērtēt no standarta situācijas viedokļa. Savukārt "Delnas" direktors Kristaps Petermanis uzsver: "Iepirkumu uzraudzības birojs piesedzas ar tādu kā vīģes lapu, norādot, ka procedūra tiek saskaņota, ņemot vērā pasūtītāja sniegto informāciju. Respektīvi, birojs nav vērtējis šo pamatojumu pēc būtības."
Turpretī Dace Gaile norāda: "Konkurss diemžēl beidzās neveiksmīgi un - varbūt Petermaņa kunga izpratnē ir tā mūsu vīģes lapa. Iepirkumu uzraudzības birojs sīkāk neanalizēja, vai Kultūras ministrija te būtu perama un sodāma par to, kad un kā konkurss tika izsludināts, bet esošā situācija ir tāda, ka konkurss bija neveiksmīgs. Un diemžēl tagad ir situācija, ja nekavējoties nesāk būvēt infrastruktūras ēku, tad - neiet runa par kaut kādiem konkrētiem termiņiem, kad Gaismas pils ir jānodod - vienkārši Gaismas pilī sāksies dīkstāve."
Lēmums ļaut turpināt darbu pašreizējam būvniekam pamatots tieši ar dīkstāves risku - piemēram, ja ēkā nebūs kondicioniera, drīz sāks bojāties uzstādītie koka paneļi un būvnieks nevarēs izpildīt līgumā uzdoto - pabeigt Gaismas pils ēku.
Politisks, nevis juridisks strupceļš - tā radušos situāciju raksturo sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš. Pēc viņa teiktā, virsroku pār tiesiskumu kārtējoreiz ņēmuši politiskie un ekonomiskie apsvērumi, kam labā valsts pārvaldē būtu jādarbojas neatrautiem vienam no otra:
"Lai nav tā, ka [vienīgais svarīgais] ir ievērot procedūru, lai viss pārējais jūk un brūk, lai mēs nokavējam vienalga ko un lai paliek dīkstāvē vienalga kas. Kvalitatīvs process tas nav tā kā tā. Paskatoties bezkaislīgi, kad nonāk līdz šādai stadijai, tad tās jau ir situācijas, kur kod kurā pirkstā gribi, visi sāp."
Arī Kalniņš brīdina, ka lēmumam nerīkot jaunu konkursu par bibliotēkas infrastruktūras būvi var būt nelāgas tālejošas sekas, jo piemēru no šī precedenta gribēs ņemt arī citi. IUB vadītāja gan to noliedz, uzsverot, ka šis ir izņēmuma gadījums. Tomēr smagnēji iepirkuma procesi ar neveiklu iznākumu gan valsts pārvaldē nav retums, norāda "Providus" pētnieks Kalniņš. Gaismas pils gadījumā, tāpat kā daudzos citos, viņš saredz ilgstošas problēmas plānošanā, bet ne pierādījumus par apzinātu ļaunprātību: "No manas puses raugoties, tā rūpe un sāpe jau patiesībā ir tā, ka ir tik ļoti daudz procesu, kurus mūsu valsts pārvalde nespēj tā glīti, efektīvi un tiesiski novadīt. (..) Kad patin lentu atpakaļ, Latvijas publiskā sektora vēsture ir tik pilna ar samocītiem, neefektīviem, kādreiz vairāk vai mazāk koruptīviem, aiz matiem vilktiem projektiem - elektrovilcieni, radari, vēl citi. Un skaidrs, ka ilgtermiņā šāds valsts darbības stils rada ļoti lielus zaudējumus, neefektīvu darbību un tamlīdzīgi."
IUB vadītāja akcentē bieži vien paviršo pasūtītāja pieeju konkursa nolikumam un vērtēšanai: "Nupat lasīju par iepirkumiem degvielas jomā. Pašvaldībai norādīts, ka tā ir nepamatoti noraidījusi un tai it kā sanāk paņemt dārgāko [piedāvājumu]. "IUB mums lika paņemt dārgāko!" Nē, IUB jums nelika paņemt dārgāko, IUB jums norādīja, ka jūsu nolikums ir greizs! Un kad jūs ieraudzījāt, ka pēc jūsu nolikuma nesanāk tā, kā gribētos, jūs vienkārši noignorējāt nolikumu un pieņēmāt lēmumu pretēji iepirkuma nosacījumiem, kurus paši izsludinājāt! Bet pēc tam ir viegli pateikt - IUB mums lika paņemt dārgāko. Tā ir absolūta prakse, un tā viņa ir iegājusies. Bet varbūt tomēr paskatīsimies uz baļķi savā acī?"
Zināmas līdzības viņa saskata arī Gaismas pils infrastruktūras iepirkumā, kas tika trīs reizes apstrīdēts un sākotnējo uzvarētāju izslēdza tieši par neatbilstību Kultūras ministrijas izstrādātajam nolikumam.
Kaut arī IUB ir devis zaļo gaismu Kultūras ministrijai slēgt līgumu par pamata infrastruktūras izbūvi ar bibliotēkas pašreizējiem būvniekiem, kas pašlaik ir apņēmības pilni darbu pabeigt līdz gada beigām, pašai Nacionālās bibliotēkas vadībai simtprocentīgas pārliecības nav. Bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne atzīst, ka situācija ir izveidojusies sarežģīta, tomēr iespēju, ka jauna konkursa dēļ izgāztos Gaismas pilī plānotie Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas Savienības prezidentūras pasākumi, viņa nav gatava pieņemt: "Tas ir ārkārtīgi sarežģīti un šobrīd varbūt viens no retajiem izņēmuma gadījumiem, kad tāds precedents ir noticis valstī kopumā. (..) Bet, kā vienmēr, ir jāredz kaut kāda izeja. Es domāju, ka šeit ir jādomā valsts nozīmē."
Lai pēc "Delnas" aiziešanas Gaismas pils projekts nepaliktu pavisam bez sabiedriskās uzraudzības, Kultūras ministrija sola sadarboties ar citām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, ar bibliotēkas atbalsta biedrību.
Tikmēr, pat ja līdz janvārim bibliotēkas ēku tiešām pabeigs, līdz grāmatu lasīšanai Gaismas pilī vēl kāds laiks būs jāpagaida. To pārvešana uz jaunajām mājām sāksies tikai 2014.gada janvārī ar vērienīgu akciju - dzīvo grāmatu ķēdi no vecās bibliotēkas ēkas uz jauno, brīvprātīgo rindai baltos cimdos nododot rūpīgi iepakotās grāmatas no rokas rokā.
Savukārt Gaismas pils infrastruktūras iekārtošanai gals vēl tik drīz nav gaidāms, jo pašlaik šķēpi tiek lauzti tikai par pirmo no sešām būvdarbu kārtām, kuru kopējais finansējums lēšams 46 miljonu latu apmērā. Kad varētu būt gatavs viss sākotnējais Gaismas pils projekts, tai skaitā pazemes autostāvvieta, papīra restaurācijas centrs, labiekārtota krastmala, Kultūras ministrija pagaidām neprognozē, jo naudas tam pašlaik nav.
