ĪSUMĀ:
- Novadu reformā Varakļāni palika neapvienoti ar citiem.
- Tomēr likumā tika uzdots valdībai līdz 2023. gadam piedāvāt turpmāko risinājumu.
- Priekšlikumi Saeimai aizvien nav iesniegti.
- Premjers norāda uz VARAM un novadu reformai veltīto Saeimas apakškomisiju.
- Saeimas komisijā gaida uz VARAM.
- VARAM: būtiskākais ir izlemt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām; tas būtu jāizdara līdz 2024. gada rudenim.
- Politoloģe: Situācija ir netipiska; iespējams, tam varētu būt politiski iemesli.
Virzot novadu reformu, VARAM rosināja Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā, bet Saeimas vairākums lēma, ka Varakļāniem jābūt Rēzeknes novadā. Tas saniknoja varakļāniešus, kas vērsās Satversmes tiesā, un tā atzina – Saeima rīkojusies patvaļīgi. Rezultātā deputātu vairākums lēma Varakļānu novadu nepievienot citiem, bet uzdeva valdībai iesniegt Saeimā priekšlikumus attiecībā uz novada administratīvo teritoriju. Sākotnēji tas bija jāizdara līdz 2022. gada janvārim, tad par gadu pagarināja termiņu – līdz 2023. gada janvārim.
Priekšlikumi aizvien nav iesniegti.
Tiesa, ministrija ir izpildījusi likuma prasību organizēt publisko apspriešanu par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem. 2021. gadā novada balsstiesīgo iedzīvotāju aptaujā vairākums varakļāniešu atzina, ka vēlētos, lai novads paliek patstāvīgs, bet, ja tomēr jālemj par apvienošanu, tad ar Madonas novadu, portālam LSM.lv pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Iespējams, priekšlikumu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam VARAM varētu piedāvāt izskatīšanai Saeimai.
Oša gan neizslēdza, ka varētu tikt vērtētas alternatīvas.
Kā atsevišķu novadu Varakļānus gan nevarētu atstāt, jo tas neatbilst novadu reformai nozīmīgiem kritērijiem par kapacitāti, patstāvību un spēju nodrošināt pietiekami labā kvalitātē funkcijas. Tāpēc vērtējams būtu jautājums apvienošanu ar citu novadu, norādīja Oša.
Kāpēc kavējas ar priekšlikumiem?
Kavēšanās ar termiņa ievērošanu neesot saistīta ar kādiem sarežģījumiem. Pati pašvaldība nāca klajā ar savu redzējumu. Arī valdība mainījās, iemeslus skaidroja VARAM pārstāve. "Ministru kabinetam bija termiņš par priekšlikumu iesniegšanu, bet lēmuma pieņemšana ir Saeimas deputātu lieta un tai termiņa nav," sacīja Oša.
"Likums nevar noteikt, kad Saeimai tas jāizlemj. Likums tikai nosaka, ka priekšlikumi vai scenāriji bija jāiesniedz līdz 2023. gada 1. janvārim. Un būtiskākais ir tas, lai Saeimai lemtu tā, lai līdz nākamajām vēlēšanām ir skaidrība," norādīja Oša.
Ministrijas pārstāve skaidroja, ka izmaiņas novadu kartē būtu jēgpilni un pamatoti virzīt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, lai pēc tām novadi varētu sākt strādāt jaunajā sastāvā. Pašlaik ir pusceļš starp pašvaldību vēlēšanām – nākamās paredzētas 2025. gadā. VARAM skatījumā apvienotajam novadam, ja par to vienosies Saeima, būtu jāsāk darbs jaunā vēlēšanu ciklā, nevis starpposmā.
"Mēs iedosim Saeimai gan informāciju par aptauju, gan priekšlikumus, bet lems Saeima," uzsvēra Oša, piebilstot –
lai pagūtu līdz nākamajām vēlēšanām, grozījumi būtu jāpieņem līdz nākamā gada rudenim.
Tādējādi kavēšanās ar likumā noteikto uzdevumu iesniegt priekšlikumu Varakļānu attīstību neietekmēs, jo iespējamās izmaiņas varētu stāties spēkā vien līdz ar pašvaldību vēlēšanām. "Mēs uzskatītu par saprātīgu risinājumu, lai ievēlētā dome nostrādātu pilnu termiņu," sacīja Oša.
Ministrija vai valdība – kam jārisina?
Tikmēr Saeimā izveidota Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija, kas uzņēmusies jautājuma risināšanu. Uz to portālam norādīja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, skaidrojot likumā noteiktā termiņa neievērošanu. Vienlaikus premjera pārstāvis norādīja – ja VARAM būtu iesniegusi priekšlikumu par Varakļāniem, valdība par to lemtu.
Tāpat šis jautājums ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārziņā, un tās vadītāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka vairākas reizes esot uzrunājusi VARAM, arī personīgi ministru. "Esmu vērsusi uzmanību uz to, ka pareizāk būtu termiņu pagarināt. (..) Man šķiet nepareizi atstāt neizpildītus uzdevumus un neprasīt termiņa pagarinājumu tā iemesla dēļ, ka sanāk tā – varam vienkārši ignorēt likumus, nepildīt un kaut kā paliek," sacīja deputāte.
Mieriņa gan nesaskatīja risinājumu tajā, ka Saeimas komisija pati rosinātu izmaiņas: "Mēs jau paši varam rosināt, bet tā būtu tāda parunāšanās. Jo ir faktiski jāizdara priekšdarbi – jāapkopo dati, varbūt jāpavērtē vai ir jātaisa jauna iedzīvotāju aptauja. Proti, tur būtu jāizdara darbs."
Viņa arī piebilda, ka pašlaik VARAM gatavo metodiku, kā pievienot vai sadalīt novadus, kas varētu būt aktuāli arī Garkalnes pagasta situācijā. Saeima pie šī jautājuma varētu atgriezties rudenī.
Netipiska situācija
Šo situāciju kā neparastu vērtēja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka: "Parasti tomēr ministrijas sūta ziņas Saeimai, ka kaut kāds termiņš jāpārceļ. Manā pieredzē nav bieži tādi gadījumi, ka vienkārši termiņš paiet un neviens to pat nepamana."
Leģitīmas izvēles šajā situācijā esot tikai divas: vai nu termiņu ievērot, vai arī grozīt likumu. "Citādāk nav nekādas skaidrības par to, kad tad šī prasība tiks īstenota," sacīja Kažoka.
Viņas vērtējumā ministrijai vēl pirms 14. Saeimas vēlēšanām vajadzēja būt skaidram, vai spēj īstenot šo likuma prasību. Savukārt Saeimas deputātu uzdevums būtu sekot līdzi, vai viņu pieņemtie likumi tiek ievēroti.
"Protams, apakškomisija var pēc savas iniciatīvas ņemt šo jautājumu par Varakļānu likteni pie sevis un apspriest. (..) Bet būtu vajadzīgs atbildīgās ministrijas viedoklis, piedāvātais risinājuma virziens. Un Saeimai par to ir jānobalso. Saeimas apakškomisiju nekas teorētiski nekavē uzrunāt VARAM un pajautāt, kad būs likuma izpilde," norādīja pētniece.
Kažoka gan pieļāva, ka varētu būt politiski iemesli nevērt vaļā novadu reformas likumu. "Ja skatāmies tīri teorētiski, tad tas varētu būtu iemesls, kāpēc šis jautājums nav bijis apzināti kustināts. Jo, ja atver likumu, lai pagrozītu vienu datumu, atver arī iespēju sagrozīt šajā laikā vēl daudz ko par pavisam citām tēmām. (..) No likumu leģitimitātes un skaidrības viedokļa tas nav attaisnojams, bet politiski tas vismaz būtu saprotams," viņa skaidroja.
"Sabiedrībai ir tiesības uzticēties, ka likumā noteiktais tiek pildīts.
Ja likumā noteiktais netiek pildīts, tad tā ir dīvaina situācija, kas prasa labu skaidrojumu par iemesliem," sacīja pētniece.
Kažoka gan nesaistīja šo gadījumu ar sabiedrības uzticēšanos. Vienlaikus viņa piebilda – ne iepriekšējais, ne šīs Saeimas sasaukums nav izcēlies ar labu likumdošanas praksi.
