ĪSUMĀ:
- Vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā pret valdības lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus.
- Viņi argumentē: pirms lemšanas nav izvērtēta izmaiņu ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
- Valsts uzskata – izmaiņām nav būtiskas ietekmes uz vidi. Organizācijas tam iebilst.
- Publiskajā telpā izmaiņas tika pamatotas ar nepieciešamību pēc lielāka šķeldas apjoma.
- Tiesas procesā izskanēja, ka grozījumu mērķis – dot iespēju meža īpašniekam brīvāk lemt un ātrāk audzēt mežu.
- Tiesvedību pavadīja strīdi par uzticēšanos konkrētiem pētījumiem un ekspertiem.
- Ministrijām jau pirms 2 gadiem bija jāiesniedz izvērtējums par aspektiem saistībā ar kailcirtēm.
Veci meži – vieta dabas daudzveidībai
Vecos mežos ekosistēma ir veidojusies ilgstoši, un tajos dabas daudzveidība ir pat trīskārt lielāka nekā citos mežos – uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.
"Augu valsts, veci koki, ķērpji, sūnas. Un arī dzīvnieku daudzveidība. Veci koki, resni koki ir piemērota vieta dzeņiem, dzilnām, citiem putniem, kam vajadzīgi lielas dimensijas koki, kā arī, protams, dažādi kukaiņi, kas patērē veco koksni un kas dzīvo tikai vecos kokos, nekur citur," skaidroja Širovs.
Ja vecie meži būs reti sastopami un izkaisīti pa visu valsti kā mazas saliņas, retajām sugām varētu būt grūti izdzīvot. "Nebūs ekoloģiskie koridori no vietas uz vietu vairošanās un citiem nolūkiem," norādīja DAP vadītājs.
Ļauj cirst jaunākus kokus
Tomēr Ministru kabinets (MK) ir lēmis citādāk. 2022. gada jūnijā tas atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātās izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Proti, ir samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs: priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bet bērzam no 31 līdz 25 centimetriem.
Līdzīgi grozījumi tika virzīti arī 2017. gadā un 2019. gadā. Toreiz tie atbalstu neguva. Kas mainījās 2022. gadā? Politiķi un arī Zemkopības ministrija gan toreiz, gan arī tagad argumentē, ka tas viss noticis Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu rezultātā, kad tika pārtraukts ievest kokmateriālus no Krievijas un Baltkrievijas.
Ar to nebija mierā vides organizācijas. Pasaules Dabas fonds (PDF), Latvijas dabas fonds (LDF) un Latvijas ornitoloģijas biedrība (LOB) šo valdības lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā. Vides organizācijas uzskata, ka, pieņemot šos grozījumus, nav izvērtēta to ietekme uz bioloģisko daudzveidību un valdības lēmums pārkāpj Satversmes 115. pantu, kas nosaka – valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
"Tas ir tāds pēdējais salmiņš tajā procesā, ko mēs varam veikt valsts ietvaros, nesākot sūdzēties Eiropas Komisijai, piemēram," atzina LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Šķeldas vai īpašnieku iespēju dēļ?
Publiskajā telpā noteikumu grozījumi tika pamatoti ar nepieciešamību pēc šķeldas apjoma palielināšanas, lai ziemā būtu, ar ko kurināt mājokļus.
"Te jāsaprot, ka mēs arī pamazām ejam virzienā, kas ir atjaunojamo resursu izmantošana. Šķelda ir viens no tiem, kas ir pie mums pieejams, mēs varam izaudzēt," pauda ZM Meža departamenta direktors Andis Purs.
Tomēr izrādās – tiesā šķeldas arguments vairs nemaz tik svarīgs nebija. Proti, ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākā eksperte Lelda Pamovska tiesas sēdē skaidroja, ka "agresija Ukrainā un šķeldas cenas kāpums bija steidzamības pamatojums", bet grozījumiem esot pilnīgi cits mērķis: "Tā ir iespēja meža īpašniekam būt lielākā izvēles iespējā pieņemt saimnieciskās darbības lēmumu un mērķtiecīgāk un ātrāk audzēt mežu."
Dati rāda, ka šķelda tagad ir saražota par 24% vairāk. Galvenās cirtes platības pēc caurmēra pieaugums 2022. gada otrajā pusgadā bija 711 hektāri, bet 2023. gadā provizoriski ap 1200 hektāriem.
Ietekme uz vidi – ir vai nav?
Valsts argumentācija tiesas procesā ir, vienkāršoti sakot, ka apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz vidi. Tam gan nepiekrīt vides organizācijas.
"Ja tā ietekme ir nebūtiska, tad kāpēc mēs ceram uz kaut kādiem ekonomiskiem labumiem no tā? Ja tas nav būtiski, ja tas principā nemaina esošo situāciju, tad kam [vajadzīgi] vispār grozījumi!" pauda Ķerus.
Tiesas procesa laikā tiek uzklausīti dažādi eksperti. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" direktors Jurģis Jansons norādīja, ka, viņaprāt, diskusija ir virspusēja, jo patiesībā šie grozījumi ir trīsdaļīgi. Jāskatās būtu ne vien uz cērtamo koku apkārtmēru, bet arī uz mežu atjaunošanas noteikumiem un bioloģiskās daudzveidības aspektu.
Balstoties uz saviem pētījumiem un monitoringu rezultātiem, "Silava" izteica prognozi, kā attīstīsies meži arī pēc grozījumu pieņemšanas. Nākotnes prognozēs tiek izmantots pieņēmuma princips. Pieņēmums ir, ka arī turpmāk cilvēki no saviem mežiem brīdī, kad tie sasniedz ciršanas caurmēru, nocirtīs apmēram tikpat daudz cik šobrīd, un šis cipars ir apmēram 15%.
Arguments par labu tievāku koku nociršanai ir arī tas, ka varētu tikt veicināta priežu mežu audzēšana. Kādreiz tie aizņēmuši pusi no mežu teritorijas, tagad ap 28%. Iepriekš egli bijis audzēt finansiāli izdevīgāk nekā priedi, bet grozījumu rezultātā atļautā ciršanas caurmēra starpība starp egli un priedi ir samazināta, kā rezultātā priežu audzēšana sāk kļūt ekonomiski pamatotāka.
"Silavas" direktors arī pieminēja Somijas pieredzi. Tiesa, vienlaikus viņš atzina, ka kaut kādu regulējumu Latvijā tomēr vajag, jo vēl neesam sasnieguši Somijas līmeni. "Somijā šādu ierobežojumu nav vispār. Somijā šādas diskusijas nav, tātad teorētiski tur nevajadzētu būt ne mežiem, ne dabai, jo "ļaunie" cilvēku visu nozāģētu," sprieda Jansons.
Tikmēr Ornitoloģijas biedrības vadītājs atklāja, ka Somijas un Zviedrijas dabas aizsardzības speciālisti paši atzīst, ka viņu valstis nav piemērs, no kā vajadzētu mācīties. Piemēram, Somijā esot aktuālas tās pašas problēmas, uz kurām norāda Latvijas vides organizācijas – trūkst vecu mežu un mežos resnu koku un mirušās koksnes.
Kuriem ekspertiem un pētījumiem ticēt?
Dabas aizstāvju organizācijas uzskata, ka "Silava" īsti nepēta bioloģisko daudzveidību un ne viss, ko stāsta "Silava", ir uzskatāms par objektīvu vērtējumu. LDF politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka norādīja, ka zinātniskā institūta "Silava" pētnieks Āris Jansons tiesā ir starp MK pārstāvjiem, tāpēc var "ļoti nosacīti runāt par šī zinātniskā institūta neatkarību".
Ķerus vērsa uzmanību uz to, ka tiesas procesā redzams – joprojām nav izvērtēts, kāda būs šo grozījumu ietekme. Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar oficiālo statistiku mežs ir nevis ekosistēma, bet vienkārši koksnes audzēšanai atvēlētā platība.
"Pēc šīs definīcijas tur tiek ietvertas arī kailcirtes. Mēs varētu nocirst pilnīgi visus kokus Latvijā, un mežu platība no tā nesamazinātos," skaidroja LOB vadītājs.
No lietas pieteicēju un aizstāvības puses šo tiesas procesu pavada strīdi par to, kas ir īstā un objektīvā zinātne un kuriem pētījumiem un ekspertiem ir jātic.
"Attiecībā uz Nacionālo meža monitoringu šo datu galvenā īpatnība ir tā, ka šie dati ir auditējami ārēji. Tas ir tas pamats, kas atļauj datu uzticamību vērtēt. Piemēram, dati par putnu indeksiem, kurus mēs kādreiz dzirdam, ka tie esot lejupejoši un graujoši, auditējami nav," norādīja "Silava" direktors.
Ornitoloģijas biedrības vadītājs ir pārliecināts, ka uzticēt situācijas izvērtējumu institūtam un cilvēkiem, kas tieši atkarīgi no meža nozares, nav objektīvi. Viņaprāt, to varētu paveikt igauņi, kur ir labi šīs jomas speciālisti, vai arī Latvijas Universitāte.
"Kā intensīva mežsaimniecība ietekmē bioloģisko daudzveidību, mēs atsaucāmies uz apmēram 150 zinātnieku veiktu kopsavilkumu, kur viņi ir izanalizējuši apmēram 18 000 pētījumu," atklāja Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Dažādie zinātniskie pētījumi un argumentācija ir būtiska problēma, ar ko tiesai būs jātiek galā. Loģiski būtu bijis par šo visu izstrīdēties, pirms vispār Ministru kabinets pieņēma lēmumu un pirms Zemkopības ministrija šos grozījumus virzīja.
"Manuprāt, šobrīd skaidri iezīmējas milzīga plaisa, un nav runa tikai par meža nozari un vides organizācijām, bet pat varētu teikt, ka kaut kur atšķiras arī zinātniski redzējumi par to, kas tad ir dabai draudzīgā meža pārvaldība," sacīja PDF direktors Jānis Rozītis.
Vēl jāatzīmē, ka, iespējams, atšķiras arī redzējums, kas ir vides organizācija un kas ir dabas daudzveidība.
"Man vispār jēdziens "vides organizācija" liekas… Vai tas nav nedaudz pārspīlēti? Es labāk teiktu "procesa uzsācēji Satversmes tiesā", jo, piemēram, es esmu personīgi saistīts ar sabiedrisko organizāciju "Mednieku biedrība", kuras statūtos ir ierakstīts, ka mūsu mērķis ir rūpēties par, piemēram, medījamo dzīvnieku dzīves vides saglabāšanu un uzlabošanu. Mēs arī tā kā esam vides organizācija. No manas vides organizācijas viedokļa situācijā, ja Latvijā nenotiktu mežsaimniecība un lauksaimniecība jeb cilvēka intervence, iejaukšanās dabas procesos, mums būtu ļoti daudz dominējoši skuju koku meži. Savukārt gada dzīvnieks stirna šādos apstākļos, kas interesants ir no mūsu vides organizācijas viedokļa, būtu ļoti reti, ja vispār Latvijā nedzīvotu," pauda Jansons.
Paļauties tikai uz dabas liegumiem?
Viens no argumentiem tiem, kas aizstāv jaunāku koku ciršanas iespēju – mums ir pietiekami daudz dabas liegumu un dabas parku, kuros viss ir kārtībā.
Dabas aizsardzības pārvaldē uzskata, ka tikai ar aizsargājamo dabas teritoriju tīklu nebūs iespējams nosargāt dabas daudzveidību Latvijā, jo dabas vērtības ir ne tikai šajās teritorijās, bet arī ārpus tām. Turklāt salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, rēķinot procentuāli no valsts teritorijas, mums ir mazākas aizsargājamo dabas teritoriju platības.
"Teorētiski, ja mūsu meža apsaimniekošana būtu ilgtspējīga, dabai draudzīga, varbūt tas caurmērs pats par sevi tādu lomu nespēlētu. Bet ciršanas caurmērs ir būtisks tāpēc, ka mēs dzīvojam situācijā, kur galvenais veids, kā iegūst koksni mežos, ir ar kailcirtēm. Ja tās būtu izlases cirtes, ar kurām mežs saglabājas, tad varbūt tur caurmērs nav tik izšķirošs," pārliecināts Ķerus.
Informatīvais ziņojums par kailcirtēm.
Vienlaikus ar grozījumu pieņemšanu tā laika premjers izdeva rīkojumu ZM kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sagatavot un līdz 2022. gada 20. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā "vispusīgi izvērtēti visi ar kailcirtēm saistītie aspekti, tostarp kailcirtes veikšanas normatīvais regulējums un prakse Latvijā, ietekme uz tautsaimniecību, apkārtējo vidi un tās daudzveidību, salīdzinājums ar praksi pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā."
Tātad ziņojumam vajadzēja būt gatavam pirms diviem gadiem. Pēc ZM Meža departamenta direktora teiktā, izvērtējums esot sagatavots, bet "nav palaists tālāk, jo šobrīd noris Satversmes tiesa"; esot jāgaida tiesas spriedums.
Rodas jautājums – kāpēc mums vispār ir nepieciešams premjers un ministri, ja viņu izdoto rīkojumu termiņus neievēro?
Lems, vai pārkāpts 115. Satversmes pants
Satversmes tiesa ir uzklausījusi visu iesaistīto pušu argumentāciju un vērtēs nevis to, patīk vai nepatīk kailcirtes, vai tā redz vai neredz riskus bioloģiskajai daudzveidībai, bet to, vai ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabinets ir pārkāpis 115. Satversmes pantu.
Satversmes tiesas spriedumam varētu būt arī ļoti tālejošas sekas. Ja lēmums būs par labu valstij, tad arī citās nozarēs tas var tikt uzskatīts par signālu, ka mēs paši varam lemt un ka ieklausīšanās nevalstisko organizāciju argumentos nemaz nav tik būtiska.
Savukārt, ja uzvarēs otra puse, tas nozīmēs, ka katra lēmuma pieņemšana būs vēl rūpīgāk jāizsver. Tas savukārt var novest pie vēl lēnāka lēmumu pieņemšanas procesa. Un to varētu atrisināt tikai ar profesionāliem ierēdņiem un politiķiem, kas pārzina savu jomu un spēj domāt plašāk tikai par savu šauro sfēru.
