Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir – "Kopā darām, radām, augam", atklāja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece.
Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi ar dziedāšanu, dejošanu, dažādām spēlēm, bet lielais mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi.
"Uz katru pagastu braucam, runājam ar iedzīvotājiem, stāstām par to, kā varētu šīs padomes veidoties, kāpēc tās jāveido. Un to jau iedzīvotāji paši saskata, kāpēc jāveido, jo tā būtu labāka gan iedzīvotāju interešu aizstāvība pašvaldībā, gan pašvaldība labāk uzzinātu par iedzīvotāju vajadzībām," stāstīja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga.
Un izrādās, ka iedzīvotāji ir gana ieinteresēti, un, iespējams, jau rudens pusē tiks ievēlētas pirmās pagastu iedzīvotāju padomes. Vienlaikus, ja pagastā jau darbojas aktīvs pārvaldnieks, iedzīvotāji nav tik aktīvi un vairāk uzticas "pagastvecim".
"Ir ļoti interesanti. Ja liekas, ka iedzīvotāji ir kūtri, mēs redzam, ka ir pagasti, kuri ir pat ļoti aktīvi.
Mums ir bijis tā, ka mēs stāstām, bet iedzīvotāji saka – jums mūs nevajag pārliecināt, mēs zinām, ka vajag. Varbūt kādā pagastā ir tā domīgāk, cilvēki vēl padomā, vai vajag, un pat saskata dažādus šķēršlus vai problēmas, bet kopumā mēs redzam, ka aktivitāte ir, un mums tikai jāturpina būvēt," Švānberga secināja.
Ļoti labs iedzīvotājus apvienojošs elements ir Dziesmu un deju svētki. Arī šajā virzienā jelgavniekiem ir jauna iecere.
"Jelgava patiesi ir ierakstījusies Latvijas Dziesmu svētku vēsturē ar ļoti nozīmīgiem notikumiem un ļoti lielu rosību šajā ziņā.
Bet ir jāpiemin arī daudzie reģionālie svētki, jo diemžēl lielo svētku pavēnī ir palikuši mazie, reģionālie svētki, kur kopā sanāca varbūt pāris pagasti, daži kori, un tad jau tieši ar šiem mazajiem svētkiem ne tikai vēlāk aizsākās lielie svētki, bet lielo svētku starplaikā šie mazie svētki būtībā uzturēja dzīvu šo brīnišķīgo tradīciju," skaidroja Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers.
Viņš atklāja, ka Jelgavas novada Kroņvircavā 1868. gadā – tikai četrus gadus pēc pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos – notikuši pirmie mazie, bet tomēr dziedāšanas svētki Kurzemes guberņā. Un tikai pēc tam sekoja Kurzemes guberņas apvienotie svētki 1870. gadā Dobelē.
Diemžēl atmiņas par šiem notikumiem lēnām zūd, tāpēc biedrībai radusies doma vākt dažādas liecības par kopā dziedāšanas svētkiem, kas notikuši Jelgavas pusē, kā arī apkopot materiālus par Jelgavas puses kolektīvu dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos.
"Mūsu pavisam konkrēti divi mērķi ir, jā, papildināt lielo kopainu ar savu mazo artaviņu, un varbūt nemaz ne tik mazo. Un no otras puses, arī vietējiem ļaudīm, mūsu pašu novada ļaudīm, atgādināt par to, ka mums šādi mazie svētki ir bijuši vairākos pagastos," skaidroja Beitlers.
Novadpētnieks uzsvēra, ka no iedzīvotājiem gaida visdažādākās svētku liecības – fotogrāfijas, tautas tērpus, atmiņu stāstus, piemiņas lietas, lai uzrakstītu sava novada dziesmu svētku vēsturi. Nākotnē tas, iespējams, pamudinātu iedzīvotājus un kolektīvus atjaunot šīs tradīcijas, lai vietējie svētki pagastos ieskanētu no jauna.
