Lūgts komentēt Finanšu nozares asociācijas komentārus, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas paredzētu atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, piemēram, ieviešot bankām hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, draud ar tiesvedību risku, Reirs norādīja, ka "šī visa retorika ir iebiedēšana".
Reirs norādīja, ka bankas glābtas jau 2010. un 2019. gadā, un jau tad "tika zīmēti šie scenāriji – ja jūs neglābsiet, tad būs tā; ja jūs neglābsiet, tad būs šitā".
"Gan pēc draudiem 2009. gadā, gan pēc draudiem 2019. gadā pēc tam labais scenārijs nepiepildījās. Tāpat viss turpinājās. Mums ir lielākie kredītprocenti, mums ir mazākā kreditēšana, dārgākā kontu apkalpošana Baltijas valstīs, dārgākie transakciju apjomi Baltijas valstīs. Labais scenārijs, ko viņi solīja, nav piepildījies," sacīja Reirs, norādot, ka banku draudi tiesāties esot līdzīgi karteļa situācijai.
"Tas, kā viņi visi četri [bankas] runā, izskatās pēc karteļa. Tas tiešām izskatās pēc karteļa, šādas darbības un publiskie paziņojumi," pauda Reirs.
"Nostāties četratā pret visu valsti un pateikt, ka mēs tūlīt nefinansēsim, vai tad tā neizklausās pēc vienošanās? Kur palika konkurence?"
Jautāts, vai četru lielāko Latvijas banku darbību vajadzētu izvērtēt Konkurences padomei, Reirs atbildēja, ka tas jāvērtē pašai iestādei.
Saeimas Budžeta komisijas virzītais priekšlikums paredz atbalstu tiem, kuriem hipotekārā kredīta maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem. Kredītiestādēm nākamajā gadā būtu viņiem jāsamaksā nodeva 30% no attiecīgajā ceturksnī aprēķinātajiem procentu maksājumiem par vienīgo hipotekārā kredīta līgumu.
Banku pārstāvji iepriekš Saeimas Budžeta komisijas plānu vērtējuši kā mākslīgu iejaukšanos kredīta izcenošanā. Viņuprāt, tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un neuzlabos pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem, jo atstās ietekmi uz kredītu izmaksām nākotnē.
Bankas uzskata, ka tām uzdot šāda atbalsta administrēšanu neesot pamatoti un tās ar uzdevumu netiks galā. Turklāt atbalsts neesot mērķēts, jo ieguvēji būtu arī turīgākā sabiedrības daļa, kurai šāds atbalsts nemaz nav nepieciešams.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Jānis Brazovskis intervijā Latvijas Televīzijai iepriekš paudis, ka gadījumā, ja grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks atbalstīti, bankas izvērtēs iespējas lēmumu apstrīdēt gan no atbilstības Satversmei viedokļa, gan arī, vērtējot to, kā likums atbilst ārvalstu investoru aizsardzībai.
Virzītos grozījumus šodien, 9. novembrī, skatīs Saeima.
KONTEKSTS:
Ar ieceri par 50% samazināt banku izsniegto kredītu procentu likmes nāca klajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reirs. Pēc banku brīdinājumiem, ka tās varētu attiecīgo regulējumu apstrīdēt Satversmes tiesā, Saeimas Budžeta komisija rosināja paredzēt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.
Tikmēr Reira partijas biedra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") vadītā FM piedāvājusi citu risinājumu – ikgadējas UIN piemaksas noteikšanu 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Attiecīgie UIN likuma grozījumi ir akceptēti valdībā un kopā ar valsts nākamā gada budžeta projektu iesniegti vērtēšanai Saeimā.
