Veidos valsts datu apstrādes mākoni par 12 miljoniem eiro; sola raitākus digitālos pakalpojumus

Lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem pakalpojumiem un nodrošinātu šo pakalpojumu ātrumu, Latvijā veidos nacionālo federēto mākoni jeb valsts datu apstrādes mākoni, kas konsolidēs valsts pārvaldes skaitļošanas jaudas četros valsts nozīmes datu centros.

Veidos valsts datu apstrādes mākoni par 12 miljoniem eiro; sola raitākus digitālos pakalpojumus
00:00 / 04:20
Lejuplādēt

13 iestāžu vietā ar datu uzturēšanu nodarbosies četras

Ieguldot vairāk nekā 12 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda, Latvijā taps nacionālais valsts datu apstrādes mākonis. Šī projekta īstenošanai izvēlētas četras valsts institūcijas – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs. 

Šobrīd ar datu uzturēšanu nodarbojas 13 iestādes. Ko tas nozīmēs? Vien to, ka visa valsts pārvaldes rīcībā esošā skaitļošanas jauda un datu glabāšana tiks koncentrēta minētajos četros centros. Šīs iestādes tad arī nodrošinās skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus sistēmām ar atšķirīgām prasībām. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols skaidroja "Mūsdienās, tehnoloģijām strauji attīstoties, tehnoloģijas kļūst sarežģītākas un mēs vairs nevaram atļauties katrā iestādē uzturēt speciālistus, kas nodarbosies ar serveru uzturēšanu, datu glabāšanu, datu aizsardzību, tāpēc mēs šobrīd veidojam modeli, ka mēs valsts pārvaldē šos datu glabāšanas un apstrādes resursus konsolidēsim."

Šie četri centri datus nodrošinās kā pakalpojumu citām iestādēm, bet ministrijas vairāk varēs nodarboties ar saviem tiešajiem pienākumiem. 

Iedzīvotāju dati būs drošāki, valsts pārvalde – efektīvāka

Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem? Ozols sacīja: "Iedzīvotājiem tas nozīmēs, ka viņa dati būs drošāki un labāk uzturēti valsts pārvaldes pusē – lielāka pārliecība par to. Otrs – valsts pārvaldei vajadzētu kļūt efektīvākai no tā, kādā veidā šie dati tiek uzturēti."

Izmaiņas attieksies uz sistēmām, ko iestādes darbina savu pakalpojumu veikšanai, piemēram, pensiju vai nodokļu sistēmu uzturēšana.

Ozols gan nesola, ka šis process kļūs lētāks, jo, pieaugot prasībām, jārēķinās arī ar lielākām izmaksām. Kad tiks izstrādāti nosacījumi datu centru kvalifikācijai atbilstoši Aizsardzības ministrijas un kiberdrošības iestādes "Cert.lv" noteiktiem kritērijiem, tad šos pakalpojumus valsts pārvaldei varēs nodrošināt arī privātais sektors. 

Ozols atklāja, ka 12 miljonu investīciju summā ietilps ne tikai nauda pakalpojumu drošības un tīklu sakaru uzlabošanai un serveriem, bet arī migrācijas maksa no esošajiem centriem uz jaunajiem.

Valsts informācijas sistēmas būs izturīgākas

Ko par jaunās sistēmas izveidi un datu konsolidēšanu vienotā datu apstrādes mākoņa izveidē saka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare? 

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa pauda: "Pirmkārt, mēs koncentrējam datu un cilvēku resursus, speciālistus šajos datu centros. Galvenā doma – lai nebūtu pārrāvumu dažādiem pakalpojumiem, kurus valsts sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai darbība būtu drošāka un pārdomātāka, jo nereti pēdējā laikā ir bijis, ka mēs netiekam iekšā kādā no valsts sistēmām, jo ir notikušas kādas pārslodzes."

Piemēram, tas attiecas uz gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, kas ik gadu sagādā problēmas gan iedzīvotājiem, gan sistēmas uzturētājiem. 

Bāliņa norādīja: "Faktiski tas ir zināms, ka 1. marts ir tas brīdis, kad visi cilvēki gribēs iesniegt deklarācijas. Līdz ar to sistēmām jābūt gatavām, ka ir jāizmanto papildu resursi no citiem datu centriem, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu. Tanī brīdī, kad tas viss strādās un labi strādās, tas ir ieguvums cilvēkiem, un tāpēc tas tiek darīts."

Bāliņa domā, ka ieguvums būs arī augstāka kvalitāte un lielāka datu drošība. 

Nozare jau ilgstoši norādījusi uz to, ka valstij jākoncentrē savi resursi, lai veidotu vienotu IT resursu pārvaldību. Nozares pārstāvji gan bažījas, vai ir nodefinētas prasības pret datu centriem, kādā kvalitātē tās tiks nodrošinātas, lai nebūtu situācijas kā ar deklarāciju iesniegšanu 1. martā, kad radās problēmas.

Kopējais Eiropas digitālās desmitgades programmas mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka visās dalībvalstīs visi būtiskākie sabiedriskie pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami arī tiešsaistē, un Latvijas nacionālā datu mākoņa ieviešana būšot svarīgs solis šī mērķa sasniegšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti