Vēl pirms rakstīt iesniegumu komisijai un iesniegt to CSDD, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās Didzis Audiāns, kurš sava eksāmena vērtējumam kategoriski nepiekrīt. Decembrī, kad viņš Valmierā kārtoja CSDD braukšanas eksāmenu, pilsēta bija piesnigusi un gar šauras ielas malu uz ietves atradās milzu sniega kaudzes.
"Bija 5. decembris, ceļi bija slideni. Es braucu, redzu – kupenā spēlējas mazs bērns," stāstīja Audiāns. "Es atceros visu teoriju, ko esmu pildījis – bīstama situācija, es samazināju ātrumu. Kad tas bērns izslīdēja man ceļa brauktuvē, es pilnībā apturēju transportlīdzekli, uz ko man inspektors aizrādīja – kāpēc tu tā darīji, tev nevajadzēja tā darīt!"
Audiāns nesauc sevi par autovadītāju-iesācēju, jo pie stūres jūtas droši. Personīgā instruktora jeb sievas uzraudzībā trīs gadu laikā ir izbraukājis visu Latviju dažādos laikapstākļos gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Tāpēc, kad pēc eksāmena Audiāns novietojis mašīnu stāvvietā, bijis pilnībā pārliecināts, ka eksāmenu ir nokārtojis.
"Eksāmena beigās pie CSDD viņš [inspektors] man skaidroja – tur, kur tas mazais bērns izkrita, tev nevajadzēja bremzēt. Tur bija īsa saruna – ej, spied pogu un liec nākamo eksāmenu," atminējās Audiāns.
Viņš skaidroja, ka esot novērtējis – aizmugurē braucošā mašīna ievēro pietiekami lielu distanci, tādēļ var droši bremzēt. Tāpat viņš noraidīja iespēju, ka varējis no bremzēšanas izvairīties, apbraucot uz ielas esošo bērnu.
"Šaura iela, no abām pusēm sasnidzis, un man liekas, tur arī mašīnas stāv. Tur nebija reāli, kur izgriezt, tur bija tikai taisns ceļš. Pēc ceļu satiksmes noteikumiem, ja ir bīstama situācija uz ceļa, pilnīgi jāaptur transporta līdzeklis," norādīja Audiāns.
Teoriju CSDD eksāmenā vīrietis nokārtojis jau pirmajā reizē, arī autoskolā bijis teicamnieks. Pasniedzēja, kurai Audiāns izskaidrojis šo gadījumu, esot teikusi, ka viņš eksāmenā izgāzts.
Pēc dažām dienām lielveikala stāvlaukumā Audiāns pavisam nejauši bijis liecinieks sava eksaminatora braukšanai pie stūres. "Sanāca piefiksēt, ka viņš neparāda virziena rādītāju un nepalaiž gājēju, izbraucot no stāvvietas," atklāja Audiāns.
Tā kā sižeta tapšanas laikā Audiāns tikko bija iesniedzis iesniegumu, kur apstrīdēja eksāmena rezultātus, CSDD no konkrēta komentāra par Audiāna situāciju atteicās, jo eksāmena video vēl nav noskatīts un komisija savu lēmumu nav pieņēmusi.
Visbiežāk par iemeslu iesniegumiem ir lietas un situācijas, ko eksāmena kārtotājs nepamana vai neapzinās. CSDD Rīgas reģiona vadītāja vietnieks Alberts Krūmiņš paredz, ka šajā gadījumā tiks vērtēts, vai Audiāns varēja izvairīties no straujas bremzēšanas.
"Noteikumos ir minēts – strauji bremzēt var tikai avārijas situācijā. Un, ja mēs esam tikuši līdz avārijas situācijai eksāmenā un tā ir mūsu provocēta, man liekas, ka tas nav labs rezultāts. Es kā komisijas dalībnieks noteikti skatīšos, cik ātri videoierakstā parādījušās indikācijas par to, ka konkrēti satiksmē kāds var iziet uz ceļa. Tas pat nav liels pārmetums cilvēkam. Satiksmē daudzas lietas nāk ar pieredzi. Kā mēs redzam, cik plaši mēs redzam un kā mēs noreaģējam uz kaut kādām pazīmēm – kustība, kaut kas tāds," atzina Krūmiņš.
Statistika liecina, ka 0,2% no visiem eksāmenu rezultātiem tiek apstrīdēti komisijā, bet komisija eksāmena vērtējumu maina vidēji katrā 30. gadījumā.
Komisijas lēmumu ir iespējams apstrīdēt arī Administratīvajā tiesā, taču līdz šim nav bijis precedentu, ka tiesa mainītu eksāmena rezultātu.
Jautājumu, vai vispār iespējama situācija, ka šoferim nebūtu jābremzē, ja uz brauktuves pēkšņi parādās cilvēks, "4. studija" uzdeva arī pieredzējušam braukšanas instruktoram, "Drošas braukšanas skolas" direktoram Jānim Vankam. Viņa reakcija – kategorisks "nē". Taču, ja ir runa par braukšanas eksāmena vērtējumu, ņemot vērā instruktora pieredzi, arī viņš uzskata, ka ir jāizvērtē, vai vēl pirms bīstamās situācijas bija iespējas no tās izvairīties.
"Katra situācija ir jāizvērtē dažādi, bet mēs, apmācot autovadītājus jau drošā braukšanā, mācām tādu elementu kā šķēršļu apbraukšana bez bremzēšanas. Tad galvenais ir tas, ka mēdz gadīties satiksmē situācijas, kad strauja bremzēšana var padarīt situāciju vēl bīstamāku," skaidroja Vanks.
Instruktors uzsvēra, ka šofera uzdevums ir "visu laiku ievākt informāciju no ceļa", lai saprastu, kāda ir situācija, un varētu izvērtēt, kā rīkoties.
"Faktiski jau tādas drošas braukšanas pamatprincipos mēs sakām, ka lielākajā daļā gadījumu – pirmais, kas ir, ir jābremzē. Pat ja neizdosies izvairīties no sadursmes, tad sadursme notiks ar mazāku ātrumu," atzina Vanks.
