Patlaban noslēdzas Karostas kanāla vides sanācijas projekta 3. kārta, ko, piesaistot Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus, īsteno Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde.
Trešā projekta kārta ļāvusi vēl vairāk samazināt piesārņotās teritorijas Karostas kanālā. Tagad jau iespējams atskatīties uz padarīto, stāstīja Liepājas SEZ pārvaldes projektu vadītājs Ivo Koliņš.
"Izņemti 146 tūkstoši kubikmetru piesārņoto materiālu, kas satur kopumā aptuveni 298 tonnas dažādu bīstamo vielu, tajā skaitā ir naftas produkti, smagie metāli un tā tālāk. Diemžēl mēs nespējām attīrīt visu Liepājas ostas Karostas kanāla akvatoriju, šoreiz mēs runājam par 30 hektāru lielas akvatorijas sanāciju. Kopumā piesārņoti aptuveni 72 hektāri. Mēs šeit runājam par kādiem 40%," sacīja Koliņš.
Nedaudz vairāk par pusi no Karostas kanāla joprojām paliek neattīrīta, tāpēc pirmkārt uzmanība pievērsta kanāla daļai, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, uzsvēra Koliņš.
"Karostā atrodas Tosmares kuģu remontrūpnīca, tur ir strādājoši uzņēmumi, arī cementa termināls, kas ir galvenais eksporta termināls Latvijā saražotajam. Mēs izvēlējāmies zelta vidusceļu esošā un pieejamā finansējuma ietvaros, atradām iespēju veikt sanāciju saimnieciski aktīvi izmantotajā Karostas daļā," atzīmēja Koliņš.
Karostas kanāls ir "mirusī zona" – to secināja jau 1992. gadā.
Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") atcerējās, cik dramatiski izskatījies kanāls deviņdesmitajos gados, kad Liepāju pameta padomju armija un cik liels izaicinājums bija uzsākt izpēti un veikt attīrīšanas darbus: "Karostas kanālu 90. gadu sākumā es ieraudzīju kā vietu, kur ir vairāk nekā 28 nogrimušu kuģu, kur ir milzīgs apjoms dažādu piesārņojumu, es atceros vēl skatus, kad Karostas kanālā peldēja akumulatoru baterijas, kas netika pareizi noglabātas. Tas viss sekmējās ar to, ka 1992. gadā Karostas kanālu iekļāva HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija "Helsinki Commission") karstajos punktos, tā nebija tikai Liepājas problēma, bet Baltijas jūras reģionā kopumā."
Tagad pēc daļējas attīrīšanas piesārņojums samazinās, taču tas pārvietojas, tāpēc tagad svarīgākais būs ilgtermiņa monitoringa sistēmas izveide gan attīrītajai, gan neattīrītajai Karostas kanāla daļai. Liepājas SEZ pārvalde turpinās sadarbību ar "NIVA" – Norvēģijas Ūdens izpētes institūtu –, kurā ir vairāk nekā 300 zinātnisko līdzstrādnieku, turklāt Norvēģijai ir liela pieredze, kas saistīta tieši ar ūdens teritoriju piesārņojumu.
Koliņš skaidroja, kāda situācija kanālā ir patlaban: "Mēs turpinām sadarbību ar domu, lai mēs varam novērtēt Karostas kanāla akvatorijā palikušā piesārņojuma ietekmi uz vidi, tas ir sava veida riska novērtējumus, kuru izstrādājis Norvēģijas Ūdens izpētes institūts. Mēs noteiksim materiāla toksiskumu, ietekmi uz cilvēku, uz dzīviem organismiem, kā arī veiksim vides risku novērtējumu, lai vienkārši saprastu, kādā veidā piesārņojums varētu izplatīties un ietekmēt jūras vidi, pilsētas iedzīvotājus un tā tālāk."
Karostas kanāls attīrīts vairākas reizes, bet piesārņotais materiāls ir noglabāts aiz speciāli izveidotas rievsienas, kuras kapacitāte vēl nav izsmelta. Karostas kanāla attīrīšanas pirmā kārta tika uzsākta jau 2014. gadā.
Šajā reizē Karostas kanāla attīrīšana, ko veica uzņēmums SIA "Eko osta", izmaksāja aptuveni 3,5 miljonus eiro un to atbalstīja Norvēģijas finanšu instruments. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro.
