Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (2931 eiro) un programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi (2644 eiro), norādīja CSP.
Ielu pārdevējiem mazākās mēneša algas
Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 518 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām, norādīja CSP. Mazākie atalgojumi bija arī bērnu pieskatītājiem un skolotāju palīgiem – 588 eiro, atkritumu savācējiem – 621 eiro, pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem – 625 eiro, māju, viesnīcu un biroju apkopējiem un palīgiem – 632 eiro, kā arī apģērbu izgatavotājiem, individuālās aprūpes darbiniekiem, zivsaimniecības darbiniekiem un medniekiem, kuru algas pirms nodokļu nomaksas bija mazākas par 700 eiro.
Labāks atalgojums darbiniekiem ar augstāku izglītību
Abu dzimumu darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku, arī profesionālo, izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes 2018. gadā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši visās iegūtās izglītības grupās.
Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 12,40 un 10,25 eiro) un maģistra grādu (9,80 un 7,57 eiro). Darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību, vidējais stundas atalgojums bija 3,50 eiro vīriešiem un 3,14 eiro sievietēm.
Darba samaksas lielums atkarīgs arī no nostrādāto gadu skaita
2018. gadā visaugstākais vidējais mēneša atalgojums bija darbiniekiem ar darba stāžu no 15 līdz 19 gadiem, zemākais – darbiniekiem, kas nostrādājuši mazāk par vienu gadu. Vidējā darba samaksa būtiski neatšķīrās darbiniekiem ar 1 līdz 9 gadu darba pieredzi un tiem, kas nostrādājuši 30 un vairāk gadus vienā uzņēmumā vai iestādē.
Vairāk nekā ceturtdaļai darbinieku ir noslēgts koplīgums
Darba samaksas struktūras apsekojumā tika apkopota arī informācija par noslēgtajiem koplīgumiem un nostrādātajām un apmaksātājam virsstundām. Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, uzsvēra CSP.
2018. gadā ar koplīgumiem tika aptverti 27% darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija izglītības (64%), veselības un sociālās aprūpes (61,3%) un enerģētikas (65,1%) nozarēs.
Iekārtu un mašīnu operatori visbiežāk veic apmaksātu virsstundu darbu
2018. gadā apmaksātas virsstundas strādāja 5,1% no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem – virsstundas ir reģistrētas 11,8% darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas tiek norādītas starp vadītājiem (1,4%) un vecākajiem speciālistiem (2,4%).
Darba samaksas struktūras apsekojums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts reizi četros gados pēc vienotas metodoloģijas, nodrošinot rādītāju salīdzināmību un vienlaicīgi izvairoties no datu nodrošinātāju pārmērīga sloga.
