"Bercman Technologies" mājvieta ir Tartu. Uzņēmums izstrādā tehnoloģiskos produktus satiksmes drošībai un mobilitātei, piemēram, gudro gājēju pāreju, kas ar sensoru palīdzību spēj konstatēt gājējus pārejas tuvumā.
Šāda tipa uzņēmumi, kas darbojas mākslīgā intelekta pielietošanā, transporta jomā Baltijā ir maz. Piemēram, Latvijā šajā specifiskajā nišā strādā SIA "KleinTech Services". Tā valdes loceklis Juris Pūce stāstīja, ka "Bercman Technologies" ir viens no zināmākajiem konkurentiem.
Pūce uzsvēra, ka mākslīgā intelekta potenciāls transporta un loģistikas nozarē ir liels, bet sarežģītāk ir ar šī potenciāla komercializēšanu.
"Respektīvi, daudz ko var izdarīt ar motivētā koda tehnoloģijām, kuram nav nepieciešams būvēt specifiskus produktus vai tamlīdzīgas lietas. Otrs ir tas, ka ceļš no ražotāja līdz patērētājam sanāk diezgan garš. Komunicēt ar pašvaldībām, ceļu būvētājiem, kas kaut ko tādu pērk. Parasti klients ir sarežģīts ar dažādām specifiskām procedūrām. Bieži vien tā ir daļa no lieliem projektiem," sacīja Pūce.
Viņš teica, ka paša pamatprodukta izmaksas mākslīgā intelekta jomā prasa patstāvīgus uzlabojumus un izdevumus. Tas, ka jaunuzņēmumi startē biržā, Baltijā nav tik ierasta prakse.
"Īstenībā arī globāli jaunuzņēmumi pirmo soli bieži vien iet caur eņģeļu investoriem vai "startup" fondiem. Biržas pieeja nav gluži pati tipiskākā, bet šobrīd birža mēģina kļūst aizvien pieejamākam ar dažādu līmeņu sarakstiem. Šādas iespējas papildus parādās. Arguments ir vienkāršs. Šāda veida bizness ir kapitāli intensīvs. Tas nozīmē to, ka izdevumi ir uzreiz un ienākumi ir vēlāk. To var redzēt, skatoties arī viņu finanšu pārskatā. Viņiem faktiski pirmie ienākumi ir šī gada pēdējā kvartālā. Iepriekš ienākumi tikpat kā nebija," teica Pūce.
Uzkrājumu un ieguldījumu eksperts Kaspars Peisenieks akcentēja, ka akciju kotēšana biržā ir viens no labākajiem veidiem, kā piesaistīt riska kapitālu tieši straujas attīstības posmā, jo, kamēr nav stabili finanšu rādītāji, bankas aizdevumu piesaistīt ir grūti.
Bet kā "Bercman Technologies” veicies pirmajos mēnešos biržā?
"Ja mēs skatītos tikai uz šī brīža pieejamo cenas vēsturi, tad varētu likties, ka kopš IPO brīža sniegums nav bijis pārāk labs – mīnus 4%. Bet jāņem vērā, ka mēs raugāmies uz biržas datiem un mēs redzam tikai cenu, par kuriem darījumi notikuši, bet IPO cena bija krietni zemāka - 3,4 eiro, bet šī brīža cena ir 8,60 eiro.
Tas nozīmē: ja izdevās piedalīties IPO, tad pieaugums kopš tā brīža ir 152% ,un tas vērtējams kā ļoti labs pieaugums.
Jāatzīmē, ka IPO pēc izmēra bija ļoti mazs. Kopējais piesaistāmais kapitāls bija tikai 816 000 eiro un IPO bija domāts tikai Igaunijas rezidentiem," teica Peisenieks.
Eksperts uzsvēra, ka "Bercman Technologies" gadījumā nav vērts runāt par finanšu rādītājiem, jo uzņēmums vēl ir attīstības stadijā un tas neģenerē vērā ņemamus ienākumus. Piemēram, šī gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmuma apgrozījums bija vien neaudz vairāk par 3000 eiro un zaudējumi mērāmi vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Tomēr uzņēmums savās nākotnes prognozēs ir optimistisks.
"Tad nākamgad varētu būt jau līdz pat 100 000 eiro peļņa, 2023. gadā - 212 000 eiro. 2024. gadā jau 915 000 eiro. Ja mēs skatītos uz trīs, četru gadu tālu nākotni, tad cenas un peļņas attiecība varētu būt 11, ko jau varētu vērtēt kā pievilcīgu. Un tomēr šeit ir liels "bet".
Tās ir prognozes un jautājums, vai šī prognozes izdosies sasniegt. Uz šo jautājumu atbilde jāmeklē katram investoram pašam. Kopumā "Bercman Technologies" ir interesants jaunuzņēmums, ar pievilcīgu produktu, bet man tā akcijas šobrīd nešķiet pievilcīgas. Šobrīd visa uzņēmuma vērtība tiek balstīta uz to, ka izdosies sasniegt prognozētos rezultātus.
Man tomēr prasītos ilgāku laiku pasekot uzņēmumam un ieraudzīt, ka uzņēmums ir uz nosprausto mērķu sasniegšanas ceļa," vērtēja eksperts.
Pēc Peisenieka domām, būtu vērts atgriezties pie uzņēmuma izvērtēšanas pēc pusgada vai gada.
