Par spīti taupībai ministrijās valsts nākamgad tērēs vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 2 mēnešiem.

Neraugoties uz visnotaļ optimistiskajām prognozēm par tautsaimniecības izaugsmi nākamgad, ministrijām ir jāatrod iespēja samazināt savus bāzes izdevumus par kopumā 12,4 miljoniem eiro. Kopējie valsts budžeta tēriņi gan pieaugs, jo vairāk naudas novirzīs prioritārajām nozarēm.

Tas izriet no Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši pēc tam, kad valdība vienojās par 3% samazināt bāzes izdevumus daļai ministriju. Ar šiem aprēķiniem ministri iepazīstināti ceturtdien notikušajā valdības ārkārtas sēdē, kur gan nav lemts par to, kādi tieši izdevumi ministrijām ir jāsamazina.

Satiksmes ministrijai jāatrod iespēja nākamgad samazināt savus bāzes izdevumus par gandrīz 6,4 miljoniem eiro, Kultūras ministrijai – par 1,66 miljoniem eiro, bet Finanšu ministrijai – par miljonu eiro. Iespējas ietaupīt jāmeklē arī Ministru kabinetam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ārlietu, Zemkopības, Labklājības un vairākām citām ministrijām.

Nelietderīgo vai atliekamo tēriņu atrašana gan būs pašu nozaru ministriju ziņā, pēc valdības sēdes uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). "Tas ir ministru uzdevums atrast šos samazinājumus, bet praktiski iebildumu nav. Nav citas izejas, kā budžetu veidot," teica ministrs.

Tas gan nenozīmē, ka nākamgad valsts budžeta izdevumi saruks – tā dēvēto bāzes izdevumu apmērs vien pārsniegs 6,3 miljardus eiro. Turklāt otrdien valdība lēmusi ne tikai par nepieciešamajiem izdevuma samazinājumiem, bet arī pieņēmusi gluži pretējā virzienā vērstus lēmumus, dažādiem neatliekamiem pasākumiem paredzot tērēt 116 miljonus eiro. Liela daļa no šīs summas – gandrīz 56 miljoni eiro paredzēti Aizsardzības ministrijai, vēl nepilni 36 miljoni – Iekšlietu ministrijai.

Pie diskusijām par nākamā gada budžetu valdība plāno atgriezties jau pirmdien, kad sasaukta vēl viena Ministru kabineta ārkārtas sēde. Finanšu ministrs Reirs cer, ka šajā sēdē izdosies vienoties arī par minimālās mēnešalgas palielināšanu, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un vairākiem citiem jautājumiem.

"Tai astei vienmēr ir visgrūtāk pārkāpt pāri. Daži ministri teica, ka ir sajūta, ka mēs nevis tuvojamies budžeta pieņemšanai, bet attālināmies no budžeta pieņemšanas. Bet es tomēr ceru, ka mums to izdosies izdarīt," teica ministrs.

Viņš norādīja, ka budžeta likumprojektu paketi plānots akceptēt ne vēlāk kā 30. septembrī, lai jau 1.oktobrī to iesniegtu izskatīšanai Saeimā.

Pagaidām nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti, balstoties uz prognozi, ka ekonomika augs straujāk nekā šogad un iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniegs 3%. Budžeta deficīts tiek plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti