Muitas kontroles pasākumu rezultātā eksporta aizliegums piemērots tādām precēm, kas piemērotas izmantošanai transporta, enerģētikas, telekomunikācijas un citās nozarēs, proti, daudzfunkcionālām darbmašīnām, iekārtu rezerves daļām, transportlīdzekļiem, turboreaktīvajiem dzinējiem un dažādiem mehānismiem.
Netika atļauts arī sankcijām pakļauto naftas produktu, koka izstrādājumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu imports, kā arī aizliegts eksportēt noteiktus luksusa priekšmetus, kas pārsniedz noteikto robežvērtību, piemēram, vieglās automašīnas, motociklus, kafijas aparātus, pulksteņus, somas, apģērbus un apavus.
VID skaidroja, ka sankciju regulējums ļauj konkrētos gadījumos pabeigt iesāktos darījumus līdz noteiktam laikam (pamatā – 90 dienās no likumdošanas spēkā stāšanās), jo uz tām attiecināts preču pārvietošanas aizlieguma izņēmums, taču pēc noteiktā termiņa šādu preču pārvietošana netiks atļauta.
Uzņēmēji steidz līgumus izpildīt, bet muitas iestādes padziļināti pārbauda iesniegtos pavaddokumentus, tostarp līgumus un papildlīgumus, un šādas papildu kontroles ietekmē muitas formalitāšu kārtošanas ilgumu.
Papildu pārbaudes tiek veiktas eksporta un importa ierobežojumiem preču kategorijām, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteiktajam stājās spēkā 2022.gada 16. martā.
Šobrīd ir aizliegts pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju saņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām – noteikta veida luksusa preces, ja to vienas vienības vērtība pārsniedz noteiktus robežlielumus, piemēram:
- apģērbu, apģērba piederumus un apavus, ja katras vienības vērtība pārsniedz 300 eiro,
- elektroniskas mājsaimniecības ierīces, kuru vērtība pārsniedz 750 eiro,
- skaņas vai attēlu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūru, kuras vērtība pārsniedz 1 000 eiro,
- transportlīdzekļus cilvēku pārvadāšanai pa zemi, gaisu vai jūru, kuru vērtība par katru vienību pārsniedz 50 000 eiro, tiem paredzētus piederumus un rezerves daļas un daudzu citu kategoriju preces.
Turklāt nav noteikti izņēmumi noslēgto līgumu izpildei. Tā kā aizliegums attiecas arī uz saņēmējiem – fiziskām personām Krievijā, to piemēro arī pasta sūtījumiem uz Krieviju un jaunām precēm, kas tiek pārvietotas privātpersonu bagāžā, skaidroja VID.
VID Muitas pārvalde kopš ES izdoto normatīvo aktu spēkā stāšanās pastiprināti uzrauga visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanu un izvešanu.
Ja nepieciešams, tiek pieprasīti papildu dokumenti un pierādījumi. Ja līgumi ir bijuši noslēgti pirms regulu spēkā stāšanās, to izpilde ir atļauta līdz attiecīgajās regulās noteiktam datumam. Gadījumos, kad tiek pārvietotas stratēģiskas nozīmes preces, piemēram, dubultā pielietojuma vai militārās preces, iepriekš nepieciešams saņemt kompetentās iestādes – Ārlietu ministrijas – atļauju.
Konstatējot sankciju pārkāpumu, tiek apturēta muitas procedūra un preces netiek ielaistas ES vai netiek atļauts to eksports. Papildus tiek vērtēta iespējamā kriminālatbildība, norādīja VID.
Dienestā atzīmēja: sadarbojoties ar uzņēmumiem Baltkrievijā, jāņem vērā, ka ES ir paplašinājusi esošos un noteikusi jaunus un ļoti plašus ierobežojumus, kas saistīti ar koksnes un koksnes izstrādājumu, cementa izstrādājumu, naftas, gāzes, ogļu, bitumena, minerālmēslu, mehānisko ierīču, gumijas pneimatisko riepu, dzelzs un tērauda izstrādājumu un citu produktu importu ES.
Turklāt aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā un Baltkrievijā vai izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā tādas preces un tehnoloģijas, kas varētu veicināt šo valstu militāro un tehnoloģisko spēju palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību. Sarakstā minētas arī daudzas ar IT nozari saistītas preces un komponentes, norādīja VID.
Dienests vērsa uzmanību, ka ikvienam uzņēmumam pirms sadarbības ar jebkuru sadarbības partneri ir jāveic pilnīga un efektīva pārbaude, lai izvairītos no sadarbības ar personu, pret kuru ir noteiktas Latvijas Republikas nacionālās, ES, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijas.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
