"Kā mēs ierakstījām vēstules virsrakstā, mežs nav biešu lauks, kuru var iestādīt, novākt un atkal no jauna stādīt. Tas ir kas lielāks un svarīgāks," rakstniece Inese Zandere stāsta par vēstuli, ko inteliģences grupas vārdā nosūtījusi Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, aicinot apsaimniekot Latvijas mežus, jo īpaši Latvijas valsts mežus, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu. Vēstule tapusi, bažījoties par Meža ciršanas noteikumu projekta plānoto virzību valdībā. Tās parakstītāji lūdz nepieļaut atkārtoti virzīto likumu un noteikumu grozījumus, kas paredz cirst jaunākus mežus. Vienlaikus Zandere komentē, ka nav pret mežizstrādi kopumā.
"Es sapratu, ka cilvēkiem, kas nav iedziļinājušies, ir ļoti viegli radīt iespaidu, ka šīs vēstules sūtītāji vēlas Latviju padarīt par kaut kādu rezervātu, kurā neko nevar darīt, kurā mežam jāļauj augt tikai dabiskā veidā un cilvēka ietekme mežā tiek noliegta. Un man ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka tā ir pilnīga demagoģija, vēstulē nav runas par kādiem rezervātu nosacījumiem. Tāpat šajā vēstulē nevienā vietā nav sacīts, ka Latvijā nevajadzētu cirst mežu, būvēt koka ēkas, ražot koka lietas vai finieri. Taču visa vēstules sāls ir par līdzsvaru starp valsts un iedzīvotāju ekonomiskajām interesēm, kas nozīmē, ka no mežā var un vajag gūt peļņu, un starp dabas daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas principu, kas man šķiet ļoti svarīgs," uzsver Zandere.
Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus skaidro, ka Zemkopības ministrijā aizvadītajā gadā dabas aizstāvjiem un noteikumu izstrādātājiem neizdevās panākt nekādus kompromisus par noteikumu projektu tam speciāli izveidotajā darba grupā. Rezultātā tas virzīts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē janvāra sākumā
"Taču nekādi kompromisi arī tur netika panākti un netika pat mēģināts panākt. Mēs norādījām uz acīmredzamām pretrunām, bet tā nostāja bija – jums ir viens viedoklis, viņiem otrs, tagad lai tas paliek valdības ziņā," norāda Ķerus. "Pats pirmais obligātais solis, mūsu ieskatā, ir, lai būtu veikts objektīvs ietekmes uz vidi izvērtējums, jo patlaban šo izvērtējumu ir veicis ministrijas pārstāvis, kas pētījis ekonomisko pamatojumu. Tātad tie nav nekādi ekoloģijas un bioloģijas eksperti, kas vērtējuši gaidāmo ietekmi uz vidi. Otrs būtisks piesardzības pasākums, kas liktu mums būt pielaidīgiem, ir nepiemērot šos noteikumus uz valsts mežiem, un tālākais par ekoloģiskajiem kokiem ir tehniski jautājumi, kas būtu jāskatās pēc tā pilnīgā izvērtējuma, kas ir tie kompensējošie pasākumi. Ja Latvijā mēs neliktu uzsvaru uz kailcirtēm, tad tas būtu pavisam cita rakstura jautājums, tad mēs varētu dot daudz lielāku brīvību mežu īpašniekiem."
"Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomas Kotovičs atbild, ka virzītie grozījumu uz valsts uzņēmumu neattiekšoties. Turklāt mežos vecas un pāraugušas koksnes uzkrājums esot vairāk nekā 10 gadu koksnes piegādes apjomā un ik gadu tas pieaugot vairāk, nekā tiek nocirsts.
"No uzņēmuma viedokļa - "Latvijas Valsts mežus" šie grozījumi nekādi neietekmē, jo "Latvijas Valsts mežos" maksimālo koku ciršanas apjomu nosaka Ministru kabinets ar atsevišķu likumdošanas aktu katriem pieciem gadiem," skaidro Kotovičs.
Kāpēc no valsts mežu viedokļa ir svarīgi, lai tos pieņemtu?
"Es nevaru iedomāties nevienu lietu, kas šeit varētu attiekties uz valsts mežiem, bet, manuprāt, noteikumu pielīdzināšana Igaunijai veicinās kopējo valsts konkurētspēju starptautiskos tirgos. Un otra lieta - neapšaubāmi veicinās produktīvāku augu izveidi, jo ciršanas noteikumi iet kopā ar mežu atjaunošanas noteikumiem, un tas tad notiks ar kvalitatīvākiem stādiem. Rezultātā izveidosies kvalitatīvākas audzes, kas ātrāk augs un piesaistīs ogļskābo gāzi," stāsta Kotovičs.
Tikmēr Ķerus un Zandere joprojām norāda, ka tomēr neizprot noteikumu virzītāju argumentus un kategorisko pieeju, ka tie jāattiecina arī uz valsts mežiem.
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss iebilda apgalvojumam par kompromisa trūkumu, jo noteikumi esot būtiski mainījušies no versijas, kas virzīta iepriekš.
Iepriekš pieminēto vēstuli parakstījuši Māris Sirmais, Pēteris Vasks, Dainis Īvāns, Ieva Akuratere, aktieri Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš, kinorežisori brāļi Ābeles, Laila Pakalniņa, Juris Kursietis un citas sabiedrībā pazīstamas personas, kā arī vairāku dabas organizāciju pārstāvji.
Esošo grozījumu virzībai iebilst arī Vides ministrija.
"Tad, kad arī mēs palaidām šo biotopu kartēšanas projektu, Zemkopības ministrija uzsvēra, ka šajā laikā mēs nevaram veidot nekādas īpaši aizsargājamas biotopu teritorijas klāt, jo jāsagaida rezultāts, bet vienlaikus viņi paši nav bijuši konsekventi un virza grozījumus no savas puses, kas savukārt būtiski ietekmēs cērtamo koku vecumu. Ja mēs kaut ko ievērojam, tad mēs sagaidām, ka arī otra puse nevirza kardinālus grozījumus," norāda Vides ministrijas dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, skaidrojot, ka arī ministrija joprojām uztur iebildumus Zemkopības ministrijas virzītajiem noteikumiem un valsts sekretāru sanāksmēs tos nav izdevies saskaņot.
"Šajā laikā kompromisu neesam panākuši, un mūsu piedāvājumi nav ņemti vērā. Piemēram, par ekoloģisko koku skaitu, viņuprāt, tas ir kompromiss - mainīt to skaitu no pieci uz astoņi, bet mūsu ieteikums bija cirsmās atstāt vismaz 30. Gan arī aicinājām grozījumus neattiecināt uz valsts mežiem, bet nekas no tā nav ņemts vērā, un noteikumi tiek virzīti uz priekšu tādi, kā viņi ir," turpina Vilkaste.
Zemkopības ministrijā norādīja, ka ar grozījumiem tiks novērsti korupcijas riski, kā arī tiek uzlikti stingrāki noteikumi mežsaimniekiem. Vēl arī saistībā ar klimata mērķiem nepieciešams veicināt CO2 piesaisti mežā, tāpēc vajadzīgas jaunaudzes, ko grozījumi veicinās. Ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsvēra, ka grozījumi nevar gaidīt, jo arī mežu īpašniekiem nepieciešams plānot savu darbu.
Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus "Noteikumi par koku ciršanu mežā" izskatīja 9. janvārī, kas bija jau otrā reize. Pirms šīs sanāksmes mežkopji atklātā vēstulē aicināja domāt par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos. Savukārt vides organizācijas norādīja, ka piedāvātie grozījumi nav pieļaujami. Papildus valsts sekretāru sanāksmes sēdēs jautājumu vairs nav plānots izskatīt, tāpēc gala lēmums būs jāpieņem valdībai.