Viņš sacīja, ka ēnu ekonomika Latvija turpina samazināties aptuveni par vienu procentpunktu gadā, bet aizvien par 4 - 5 procentpunktiem augstākā nekā kaimiņvalstīs, bet šī starpība arī samazinās un ēnu ekonomikas apkarošana dod rezultātus.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir arī augsta nodokļu morāle, taču uzņēmējdarbības vide ne vienmēr veicina iespējas nodokļus maksāt. Tāpēc ir īpaši svarīgi īstenot iecerēto nodokļu reformu un jāturpina ēnu ekonomikas apkarošana, “jāravē saknes aplokšņu algām”, pauda Sauka.
Viņš arī brīdināja nesekot akli Igaunijas piemēram, jo ēnu ekonomikas joma Igaunijā pašlaik vērojamas vairākas negatīvas tendences, un ir jāuzmanās, pirms kopētu Igaunijas piemēru, “mēs paši daudz ko darām daudz labāk”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš LTV raidījumam "Rīta Panorāma" trešdien, 10.maijā arī atzina, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā sarūk un tuvojas abu pārējo Baltijas valstu līmenim. "Mazs samazinājums," piebilda Endziņš.
Tomēr viņš akcentēja, ka ir iespējas ēnu ekonomiku samazināt vēl vairāk. Proti, ja Saeimā apstiprinās otrdien valdībā pieņemto nodokļu reformu, it sevišķi attiecībā uz uzņēmumu nodokli un reinvestēto peļņu, tad "es varu saderēt, ka pēc diviem gadiem ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks".
Jau ziņots, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpināja samazināties, turklāt tas noticis straujāk nekā 2014.gadā. Pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies par vairāk nekā 2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014.gadu. Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars aizvien ir ievērojams un pārsniedza 20%.
Pētījums par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs no 2009.līdz 2015.gadam liecināja, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, un samazinājums ir salīdzinoši straujāks nekā citus gados.
2014.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ēnu īpatsvars samazinājies tikai par 0,3%.
