Pēc akcīzes nodokļa samazināšanas Igaunijā divu nedēļu laikā stipro alkoholisko dzērienu pārdošana lielākajos tirdzniecības tīklos pieaugusi par 20%, vēstī kaimiņvalsts mediji. Atsevišķi lielveikali gan pieprasījuma izmaiņas skaidro ar karsto vasaru pērn, kad cilvēki vairāk pirkuši alu, sidru un citus vieglos alkoholiskos dzērienus.
“Jāņem vērā, ka Igaunijā, ļoti iespējams, jūnijā vairāk cilvēku atturējās iegādājās alkoholiskos dzērienus, jo zināja, ka nākamajā mēnesī būs lētāk. Līdz ar to izdarīt secinājumus par šiem 20% ir stipri pāragri,” komentēja Vītols.
Tikmēr Latvijas tirgotāji būtiskas izmaiņas nav izjutuši. “Pēc manas informācijas, ko arī saka pierobežas veikali, šī tirdzniecība apstājusies līdzīgā apjomā kā pagājušajā gadā. Domāju – tas, ka apjomi samazināsies, ir jebkuram skaidrs. Bet, visticamāk, paliks 75% apmērā no pērnā gada,” lēsa Vītols.
KONTEKSTS:
Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim.
Likuma autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.
