Valsts pārvaldei ir grūti piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, jo maksimālā mēnešalga ir divarpus tūkstoši eiro uz papīra, norāda Valsts kanceleja. Tāpēc plānots palielināt algu griestus virs 6000 eiro. Savukārt hierarhijas saglabāšanai pieaugums plānots arī politiķiem. Piemēram, Valsts prezidentam algas kāpums paredzēts par 28%, premjeram un Saeimas priekšsēdētājai – par 42%.
Taču, kamēr ierēdņu algu celšanai naudu piešķirt nav plānots un viss atkarīgs no katras iestādes iekšējiem resursiem, augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, ministriem un citiem – gan algu celšanai plānots piešķirt 6,5 miljonus eiro. Tiesa, naudu plānots piešķirt nevis nākamgad, bet gan no 2023. gada.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!"), vaicāts, vai tas ir godīgi, sacīja: "Vispirms svarīgi ir sakārtot šo jautājumu. [..] Mēs lemjam par to, kāds būs regulējums. Budžets tāpat 2023. gadā būs jaunievēlēto politiķu jautājums."
Skatot grozījumus pirms gala balsojuma Saeimā, atbildīgā komisija lēma straujāk nekā iepriekš celt algu griestus pašvaldību politiķiem, kuriem algu apmēru nosaka dome un algas izmaksā no pašvaldības budžeta.
Atbalstīts princips – jo lielāka pašvaldība, jo lielākas algas. Piemēram, Rīgas mēram algu griesti plānoti par 62% augstāki nekā līdz šim, pārsniedzot 6500 eiro.
Latvijas Pašvaldību savienība komisijā lūdza pazemināt vajadzīgo iedzīvotāju skaitu slieksnim, kas ļautu par 1700 eiro algas celt vēl aptuveni 15 pašvaldību vadītājiem.
Iebildumu neesot bijis ne no koalīcijas, ne opozīcijas.
Kopumā pret likumprojektu opozīcijas pārstāvji gan iebilda, sakot, ka nav kritēriju, kas ar algu palielināšanu jāsasniedz, turklāt krīzes laikā algas celt valsts pārvaldē neesot pareizi.
Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Ļubova Švecova ("Latvija pirmajā vietā") sacīja: "Ja kāda iestāde pieprasa atalgojuma palielinājumu, sabiedrībai skaidri jāpasaka, kas tiks sasniegts un kas tiks uzlabots. [..] Neatbalstīšu personīgi nevienu atalgojuma palielinājumu, un lūdzu iesaldēt."
Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Ēriks Pucens komisijas sēdē teica: "Aicinu, kolēģi, apdomāties un neatbalstīt, jo šis nav samērīgi pret to, kas tagad notiek valstī."
Savukārt komisijas vadītājs Bondars atbildēja: "Amatpersonu atalgojumam nekad nav īstais laiks. Nekad."
Vaicāts, kāpēc tieši tagad, viņš sacīja: "Ja nespējam sakārtot tik daudzu gadu garumā, tad kādam beidzot nav jābaidās un jāpieņem šie lēmumi."
Saeima valsts amatpersonu atalgojuma likumu un citus ar valsts budžetu saistītos jautājumus galīgajā lasījumā skatīs nākamnedēļ.
Jāpiebilst, ka brīdī, kad valsts amatpersonu atlīdzības likumu valdībā skatīja ministri, tieslietu ministrs Jāns Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) teica, ka rosinās Saeimu likumā iestrādāt normu par visu valsts amatpersonu algu publiskošanu bez ierobežojumiem. Tomēr šāds priekšlikums no ministra nav nācis.
Bordāna birojā tagad norādīja, ka ministrs ar šādiem vārdiem tikai vēlējies atgādināt par problēmu, ka izmaksātās algas netiek publiskotas, un, ņemot vērā Valsts kancelejas pasivitāti, Tieslietu ministrija publiskošanas regulējumu varētu izstrādāt.
KONTEKSTS:
No 2023. gada plānots atalgojuma pieaugums virknei valsts augstāko amatpersonu un daļai pašvaldību domju deputātu. To paredz valdības izskatītās izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas vēl būs jāskata arī Saeimai.
