“Eurostat” dati rāda, ka Latvijā īpašuma nodokļi ir 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības (ES) valstu starpā Latvija ieņem vietu apmēram pa vidu. Tomēr vidējais bloka rādītājs īpašuma nodokļos ir 2,3% no ekonomikas. Šo skaitli uz augšu dzen vairākas valstis – ar Lielbritāniju, Franciju un Beļģiju priekšgalā.
Tiešām nejūtu, cik maksāju [nodokļos]. Kaut ko maksāju Baltezerā, tur man ir 10 hektāri, te Jūrmalā – divi hektāri,” saka uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kurš ostā sapelnītos miljonus tagad iegulda apartamentu projektos Jūrmalā.
Cilvēks, kurš pārzina uzņēmēja rēķinus, atklāj, ka par Baltezera villu īpašuma nodoklī Krūmiņš maksā 5 460 eiro gadā. Par Jūrmalas zemi pie Dzintaru koncertzāles nodoklis ir 9 703 eiro.
Runas par nodokļu celšanu uzņēmēju gan uzkurina. Viņš iesaka valstij cīnīties ar ēnu ekonomiku, nevis traucēt attīstītājiem.
Noziegums būtu, ja celtu nodokļus bagātajiem. Ar to valsts nekļūs bagātāka. Labi, ieņems 100 miljonus vairāk, bet cik tad tie bagātie Jūrmalā ir – kādi 100, vairāk nav, bet iedzīvotāju ir 50 tūkstoši,” saka Krūmiņš.
Uzņēmējs gan atzīst, ka lielāki nodokļi viņa paša darbošanos diez vai ietekmētu, jo “skaitos pārticis”. Taču citiem - uzturēšanās atļauju sliekšņu celšana un lielāki nodokļi sarežģītu īpašumu pārdošanu.
Krūmiņš nekustamā īpašuma nodoklī maksā daudzkārt vairāk nekā vidusmēra jūrmalnieks. 75% Jūrmalas zemju un ēku īpašniekiem rēķins nepārsniedz 100 eiro gadā. Lielākais īpašuma nodoklis par privātmāju kūrortpilsētā ir 11 119 eiro gadā, bet no uzņēmumiem lielāko nodokli maksā kāda viesnīca - 82,5 tūkstošus eiro gadā.
Īpašuma nodoklis Jūrmalā kļuvis mazāks, jo, kopš pašvaldībām ļauts noteikt likmes, dome pilsētā deklarētajiem piešķīrusi 70% nodokļa atlaidi zemei. Atlaide kļuva par politiķu trumpi pagājušajās vēlēšanās. Nodokļa atlaidi pašlaik izmanto trešdaļa īpašnieku, taču uz to var pretendēt visi deklarētie, neraugoties uz viņu ienākumiem.
Atlaide piemērota visiem, “lai nesarežģītu iekasēšanu,” atbild Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece. Viņa skaidro, ka sociālais statuss – pensionārs, maznodrošinātais u.c. - tiek ņemts vērā, nosakot atlaides par ēkām. Celt nodokļus dome negrasās, arī turīgajiem ne.
Lielas atlaides par zemi tiem, kas pilsētā deklarējušies, ir viegli izskaidrojamas. Starp pašvaldībām ir asa sacensība par katru iedzīvotāju jeb precīzāk – viņa ienākuma nodokļiem. Pilsētai ir vērts mazāk iekasēt īpašuma nodokļos, lai paņemtu lielāku kumosu no ienākuma nodokļiem, kas ceļo uz pašvaldību, kur cilvēks deklarēts.
Pašvaldības uzskata, ka valstij būtu individuālāk jāaprēķina īpašumu kadastrālās vērtības, kurām nodokļi pakārtoti. Detalizētākai pieejai piekrīt arī Valsts Zemes dienests (VZD). Tam izstrādāts piecgades plāns, bet tas prasa papildu naudu.
Viena no uzkrītošām pašreizējās sistēmas nepilnībām ir kritēriju trūkums, lai pienācīgi novērtētu jaunos projektus iepretim padomju dzīvojamām mājām. Proti, veciem dzīvokļiem kadastra vērtība ir 80% no šo dzīvokļu tirgus vērtības, bet jaunajiem dzīvokļiem kadastra vērtība ir 38% no šo dzīvokļu tirgus vērtības.
“Jaunās mājas, kas ir sabūvētas gan Rīgā, gan Jūrmalā, pēc savas vērtības ir divas trīs reizes vērtīgākas par kadastrālajām cenām,” nepilnības atzīst Gatis Kalniņš, VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors.
Tas nozīmē, ka jaunajos projektos, lai arī nodokļi ir augstāki, tie tomēr maksimāli nepietuvojas šo īpašumu tirgus cenām, kā tas ir vecās daudzdzīvokļu mājās.
VZD ir plāns, kā nošķirt sērijveida mājas no vairāk nekā 1000 jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem no nākamā gada, ja vien pašvaldības sadarbosies ar informācijas sniegšanu.
